~~-------------------------------------------------------P~rdomas~.,. fi Vis! eeli veda... Sakums 1./pp. HSakums 1. /pp.

adventistu korT. Oiemzel sogad ~

koneerta nepiedalamies. tl

M*elis, no RIgas ~ , Esmu seit tl

ieradies viens, ft jo sieva majas ~ aukle mazo. H Ari agrak ap- ~ mekleju sa- i

, dus pasaku- [j _ _ _ . mus, ta jau ir tradieija, kas jaie- :j t~rnatsk~!a~ llgunlga deJ~ vero katru gadu. Tas ir to verts, 'J vlrkne «Clganu tabors .. ,» (RIjo parasti koneerti izdodas t1 9_as.51 . vidusskola). Kr~~aini ' skaisti - var redzet ko katrs qterpl, pu~es un lentas, vlJlgas prot, kada pasdarbiba regio- i' un straujas kustibas vienota rit nos. ;; ma ar mOziku - te nu mute aiz

Pats stradaju tipografija :; br~numie~ va! ~ ~a~ika dau"Petrovskis & Co». Jau asto- '; dZlem. Kada dZJrdlga mamma QUs gadus te man darbs ar sta- ~; ~Iau.cija ._ asaras. u~ ~espeja. bilu atalgojumu, izpalidzigi dar- j' nmtles Jutu savllQoJuma: "Val babiedri. Grieiu papiru iespied- '1 tiesam tas uz skatuves ir mans

skatnajus (Riga, Kuldiga, AIsvi~os), tacu atkal speja aizraut publiku, Uela .mera tas ir reiisores Dz.Kuksas nopelns, kas pratusi so dzejojumu berniem parverst Qipra uzveduma ar stiligiem vizualiem papildinajumiem (deju un

kustibu elementi, dekoracijas utt.). Publika no sirds uzjautrinajas.

Sads ievads bija tikai iesakums virknei jautru un neratnu izdaribu uz skatuves citu biedribu pasdarbnieku izpildijuma. Labo garastavokli talak vairoja muzikalie uzvedumi: liepajnie'ku «Trines greki» un valmieriesu «Aizmezu SOnuciems»,

darbiem, loku, limeju, suju - :' ~gl rezekniesu panvisu, kas nepieeiesams. :~

Andris, no Vecpiebalgas I' Biju seit

, koneerta ari ,

pagajusa

d M '

J

ga a, an ~ 1'.!.J~DI.,,*,':jI!nl p~tika, ta- tl

pee esmu H

=:.LW...;..-::.ti-.i...-J atkal, Ta ir ,I

,-, - . '1 I~speja pa!.unat, p"aver~t, _Ie~a- ~l

zities sava starpa. OZlve VISS :. d' d- , b- ? P Id'

tik atri mainas. Nedrikst zaudet ,1 ne ~tr Ig~/s ems . a I~S,

'j paldles VISlem, kas man lava veeos draugus un sakarus. H · d - t b - v (A' 'tv

Mani loti nodarbina domas fi ~/e Z/~olksos) (fzus .. ,» nl a par darbu, Protu visu ko daril ' ,nKo da aSI~ _ . I

a nos eguma Jauno va - majas, uz lauka, darba. Stra- ;~ . . v f b 'k t k ' . d-' C- - k ' - - . b t >J mlenesu a n an u ons alzaju eSls par urmataju, e :1 t-' d . d-' f' -I d " tad apkuri modemizeja, un to I, rau I.g! zle aJa Ina a Zlesmu, parraugs vairs nevareja bOt ne- .' no vls~em , k~s uz ~katuv~~ , stadzirdigs eilveks _ jaklausas :' roJa ta_ds nelzsa~ams ga~sums~ tacu, ka motori strada. Meklesu il l~best~ba un. cenba, ka nakotne citu darbu Cesis. l,,!;' VISS bus labl:

"Neticiet, neviens nav lieks, Zent~, n~ ~igas: . i; Paies bedas,pienaks prieks, Jo

_. P~/dle~ VISlem, kas .organt- t~ ta ir janotiek.. ,» zeja so dle~u, . gatavoja kon- :1 LNS prezidents pateicas viee~~. Ta~ Ir Ileis. darbs, ge! rl siem jaunajiem pasdarbniekiem sv~tlgs. Tlk .daudzlem sa~a~a run viQu skolotajiem ar vardiem: p(f~ku, !as Ir mans.g~da. lle!a~ · JOs bijat fantastiski. Starp citu, kats.not!k~ms, ka~ Izeju Ilelak~ ;1 ari viQam tika davata piiteiciba s~blednba..ve~ellba sva~a, _ta- f un veltes (~irbis, ziedi ...) par jaupee vajag !Idzl pavadont (rada }. najiem talantiem doto iespeju uz ma~meltl':1U) . _ .. i; sevi parMi! uz vienas no lie-

L.al laba ~esellba vislem ;: lakajam un skaistakajam skamantem drauglem un LNS va- .. tuvem Riga. dii)ai, ari «Kopsolisa» meite- N __ nem. No avizes uzzinu visu, :1 AtklaJ otro dalu kas notiek. + ,: Divi neratnie «Rltausmas»

d "puise!i»ar saviem sesiem ne~ darbiem vairakkart priecejusi

tomima «Noti

kums vilcienu stacija », alsvi~iesu "Jautras veciQas », ritausmiesu estrades dejas un kuldidznieku «Iinija».

Pa starpaijautribai un smaidiem nedzirdigie

makslinieki no skatuves aicinaja ari uz nopietnakam pardomam par dzivi, laimi, milestibu. Savi/Qojosa bija grupas «AI 'las» melodzl'esma- uzruna "Vai tu manidzirdi» un "Milas

I dba a e», S.Gerenovskas 10gums "Neaizej» un A.Sprudzanes (Smiltene) atziQa «Nesaki vispar, ka laimes nav», daugavpiliesu "Lenais valsis». Un var patiesam apbrinot to izteiksmibu un jotu dzilumu, ar kMu jauniesi no Rai~a skolas izpildija filosofisko elidi "Nemiers».

Tam visam sekoja cienigs

~ , Liepajni~ki ' ... " " ' jiem: Kongresur~ . '"-!- i . ~,,-~::-!.:.. ' . I. ~, ~ ', ' '. ,t. •: !t~ namam, Rigas~ . : "

Domei, KultOr'~~1D!!; i} ras parvaldei, visiern pasdarbniekiem un teh

~ ., "" . . ,, ....,...d ' \ ' niskajiern darfj.~) r;'!. '.. biniekiem.+

I~.

nosle9ums, ka "kronis» visam - tris cita par citu labakas melodziesmas: tulku koris "Vai bOsim kopa» ar savu aicinajumu ieklausities klusuma, LNS biedribu apvienotais koris ar veltijumu «Latvijai» un visu klatesoso kopkoris, kajas stavot, ar LNS himnu «8e, kur ligo priezu mezi ».

Kaut ko tadu piedzivot un pardzivot kaut reizi gada mums nepieciesams visi em - lai apzinatos jegu tam, ko daram, lai sajustu, ka bOt kopa - tas ir lieliski, tas nozime speku un parliecibu, ka iespejams paveikt daudz, vel vairak par to, kas jau izdarits. So domu apliecinaja ari tie pasakuma apmekletaji - goda viesi, LNS ilggadigie brivpratigie sabiedriska darba veiceji, kurus uzrunaja LNS prezidents A. Pavlins, dodot vardu viQiem.

LR Saeimas parstave A.Bruze apliecinaja, ka prieciga bOt kopa ar nedzirdTgajiem - cilvekiem, ar kuriem ilgstosi kopa bijusi darba gaitas Riga un Uepaja. ViQa solija palidzet ari tagad, cik viQas spekos, un aicinaja vel energiskak cinities par savam tiesibam.

Ansis Smons pauda gandarijumu, ka desmit gados sis pasakums verties arvien plasaks un bagataks satura.

Rigas skolas direktore V.Kanina atzina, ka ari skolai pasakums klOst arvien nozimigaks, jo «ari mums japarada, ka esam sabiedribas dala l) .

Apmekletaji majup 'devas, sakot ((Uz redzesanos nakamgad!» Jo prieksa vel LNS 85 gadu jubileja - maija, vel ari LNS kongress - jOlija.

Pateiciba Savienibas viceprezidente

M.Piterniecesaka paldies visiern pasakurna atbalstitaii ."l." :t .1

------------------------------------------------------uu

( Jubiieja )

OJirtiJ labi! ao'IiktIJmt' ReteKlJie; /lze Kopmane

Taja 11. septembra sestdiena daudzi devas uz Rezekni, kur biedrlba atzlmeja divus izcilus notikumus sava vesture.

Viens no tiem - sogad paiet 55 gadi, kops rezekniesi nodibinaja savu biedrTbu (toreiz - Latvijas Nedzirdfgo biedrfbas noda!u). Ka liecina protokoli, tas notika 1949. gada 20. novembrf. Kopa sanaca 36 biedri, kas par priekssedetaju ieveleja T. Kazuli (Pivinu). Bet velak vadTbu uzticeja J. Lubginam, kurs parzinaja darbu vairak neka divdesmit piecus gadus. Tas bija laiks, kad biedrTbas ietvaros darbojas pie 200 biedru daudzas grupas - Zilupe, Prei!os, Dricenos, Ludza, Vi!anos, Varak!anos, Dagda u.c. Gadu gaita mazas grupas apvienojas lielakas, jo biedru skaits saruka. Rezeknes biedrTba patlaban apvienoti 110 biedri.

Nu, 10k, ta pec 55 gadiem atkallielaka dala biedru bija sapulcejusies sava jubilejas pasakuma un nu jau arf tapec, lai ul

( Biedribas un grup,s)

ttep!at1fl!A'e!kl SVifll L. Golubeva

Musu kluba ir aukstiun mitri, jo rudentiQs nelutina ar siltu laiku - nekad nevar zinat, vai pietiks ar salim vai an javelk silta ausaine. Bacili Iidinas ka traki, ka Uk nesaslimstam.

TaClJ, spilejot aukstumam, svetku prieku ar savu izdomu un dveseles siltumu mums gada kluba vadilaja un biedrTbas priekssedetaja Gundega Pa~ko. Par to tuvak.

Kad pie durvTm klaudzina rudentins ar savam noskanam, tad musu kluba katru gadu notiek pasakums "Atvasara» tiem, kuriem apalas jubilejas. Soreiz tas notika 18.

$vinTbu sakuma gaidas - uz jauna dTvana atpotas storm.

'--..I_t::::::::.._~_=-I cei

nemtu viesus no citam biedrTbam, LNS valdes, pilsetas pasvaldibas utt. savas jaunajas telpas, - tas ir otrs labakais notikuitls! Ta vesture sMa: pirms paris gadiem radas iecere, kas partapa projekta, - par Rezeknes kluba kapitalremontu, Izdevas atrast saprotosu, atsaucigu finansetaju - toreiz Niderlandes karalienes Julianas fondu, kas jau pirms tam daudz laba darfjis nedzirdigajiem (Elvfras ielas 19 RH centra ekas tenovacija, tas aprikosana ar internetu, Valmieras kluba remonts).

Nu bija pienakusi karla rezekniesu mHnei - pusgada laika ta partapusi gaisa, saulaina, silta, ar mebelem un iekarlam aprTkota nedzirdigo pulcesanas centra. Bija patiesam liels prieks verot lielas izmai~as un paHkamo gaisotni, kas valda sajas telpas: gaumTgas krasas, pardomats interjers, erts telpu izkartojums. Vienvard, visi apstak!i, lai seit visi labi justos.

Tas ta ari ir, apliecinaja sT pasakuma apmekletaji. Tagad vi~i nak uz klubu daudz labpratak, jo vairs nay jatuntulojas siltas drebes (sevis~i ziema - bija jasez kazokos), ir tik gaisi logi, erta izvietosanas pasakumu laika utt.

Jubilejas pasakuma ievada biedrfbas

septembrT un pulcinaja 12 jubilarus no 50 Ifdz 85 gadiem. Kluba vadilaja Pa~ko silti sveica visus ar dzejas rindam, kas piemerotas katram Tpasi. PeC tam vi~a IOdza jubilarlJS iededzinat svecTtes un pastastTt nedaudz par sevi, savu dzTvl ... Jubilari sa~ema meduspodi~us ar atzi~u: Vis/abaka davana - veseliba! Ja la Ir, lad var kalnus gazt! Pa~ko kundze veleja bOt liziski un garTgi stipriem, jo tagad nay viegli dzTvot. Jaturas! Tad kras~us rudens ziedus jubilari sa~ema no draugiem, pazi~am .

Ar aizkustinajuma asaram acTs jubilari pateicas visiem par sagadato prieku - ziediem, labiem velejumiem un veitem. Visi kopTgi vel ilgi kavejas atmi~as pie grbzi~galda.

Paldies Gundegai par dveseles siltumu, ko vi~a dava kluba apmekletajiem.

Otrais pasakums notika par godu

priekssedetaja izteica lielu pateicibu visiem, kas sekmeja sf projekta realizaciju: galvenajam naudas devejam (Julianas fonds) un Iidzfinansetajam (Rezeknes pasvaldfba), R.Mizeres, A.Sannikovas kundzem, kas daudz darba ieguldija projekta sagatavosana, Sociala dienesta darbinie

J.Lazkovai, SIA "Pati» direktorei I.Ta

randai, saviem paligieni - biedriem, kas stelieja kopa mebeles, nesa, parvietoja, HrTja, saposa telpas pec remonta.

Vi~as pateicTbu sa~ema arT biedrfbas bijusie priekssedetaji J,Lubgins un V. Kazule, Prei!u grupas vaditajs F. Mauri~s, tulks I. Gedusa, akHvisti A.Ribakovs, A.Kuz~ecova, V.GorOza, I. un A.Fomini, A.Vindacs, V.visnakovs, R.Jasa, S.Kunickis u.c.

ArT aps~eiceju bija ne mazums. BiedrTbl:l vaditaji atkal korT noskandeja tradicionalo: "Kopa mums izdosies... » savas virsdirigentes LNS viceprezidentes M.Piternieces vadTba.

Apsveikuma runu, cildinot rezekniesu uz~emTbu, darbasparu un dzivesprieku, teica pilsetas mers J.Zacests, LNS prezidents A.Pavlins, citi viesi - oficialie LNS organizaciju parstavji un pasmaju !audis.

Pec tam visi devas maza ekskursija pa atjaunotajamtelpam un caur skatuvi nonaca plasaja skatitaju zale pie gaumigi un garsigi serveta mielasta galdiem.

Rezekniesi bija padomajusi ne tikai par miesu, bet art dveseli, visas pecpusdienas garuma izklaidejot pie galdiem sedosos ar humorpilnu sovu .•

P.S. 1. - 3. /appuse I.Kopmanes toto

NedzirdIgo dienai. Kluba saimniece Gundega kadudien mOs aicinaja ierasties kluba. Kapec? Tas esot vi~as noslepums! Sanacam kopa krietni daudz biedru un bijam parsteigti. MOs gaidTja svetki ar pilnu programmu.

Pirms sesanas pie galda risinajas izdarTbas majas pagalma ar jautram dejam, zi~gem, draiskulTbam, smiekliem un rotalam.

''\''

PateicTba Mes, visi nedzirdigie /iepajnieki, izsakam /ielu pateicibu pHsetas SocitJlas palldzlbas dlenestam

par si pasakuma atba/stu. Saka: Priecigu deveju Dievs mil.

Labu veiksmi devejiem!

LNS ieprieksejais forums notika 2.00t \.: I Iiif AttaiN: Darbs,sa.

11 1iJ..

' 1

* *** Eif(})!J1a} ~, ~ . ~ ~ * ~" " _ ~ --- _ . , ~ 5 A B lED RIB A 5 I N T E G RAe I J A 5 F 0 N D 5 * *

paze~m~Jles. _Is_~mv va s I,m Ir I zl~a~?ro_ emas -::- CI ve ~ no- Hr------------.------~~'""'"",........~

* I111JSU /Balas; ~ .. , ~ ..*** * Beidzoties ES finansetajam projektam «Ari ~/usuma ~ £N/S llL'lrtall"

sadzirdet Eifopu», palikusi vel daudzi lasltajiem neatbildeti ~ /lze Kopmane j~utajul!!i. /e~peju r?beias turpmak centisimies atbildet uz ft «Runajosas rokas» - ta tlem. Luk, dazas atbJIdes! Ssaucas LNS projekts, kas

D Kapec Eiropas Savieniba plano uz~emt Turciju - vai ta Hguvis atba/stu Sabiedribas atrodas Eiropa? tl integracijas fonda rlkotaja

ES KonstitOcija paredzels, ka par dalibvalsti var kllit jebkura ~ konkursa par Eiropas naudas Eiropas valsts, kura ieveroli piinTgas demokralijas principi. At- ~ saf,lemsanu. Ta paredzeta netiecTba uz Turciju valda lielas ats~irTbas pasreizejo dalfbvalstu vidO R dzirdigo integracijas progpar 10, vai Turcija atbilst STm prasTbiim, Pirmkart, Eiropa geogra- I; fiski atrod,~s p~visam maza da!.i.~a. nO,sT~ li~las vals.ts. Otrk~rt, no ~ demokralljas vledokla - Turclja Ir visal talu no Elropas Ilme~a it (c~lvekti~STbu un _?zimum~ !Td~tiesTbas.~~.robe~ojumi ut!.). ~aja 70 ~ mlljonu ledzTvotaju valstl Ir helas rehgljas (Islama) kulturas al- ~ s~irTbas. Treskart, valda ekonomiska atpalicTba, kas ka smaga 11 nasta gulsies uz visam ES valsUm. ~

Sarunas turpinas. Viedok!i atS~iras. Ja arT Turciju uz~ems ES, ~ tas varetu bOt 2010, - 2015. gada. Un tas bOtu pamudinoss ~ piemers kaut vai Ukrainai, Baltkrievijai, protams, arT Krievijai. \j

D Kas notiks ar mOsu latu no 2005. gada 1. janvara? ~ kumde~e)ie_m: Centr~~ais pasa-Ar latu nekas ipass nenotiks - Latvijas nauda tiks piesais- ~ k~ms nsmasles m~lja, u.n tas

tIta eiro noteiktajam kursam, kas mazinas valotas svarstTbas :1 bus LNS,foru~s ar ar~e~ju ~krisku ITdz tas nomai~ai pret eiro 2008. gada un tas nay daudz, LVL: ~ sp_erlu pled~ll_s~~OS, ,Iezlmejot EUR kurss var svarstities 2% robezas. Sliktaka no situacijam bOs nmu~u or~.anlzaclja.s ~Ietu, I?,mu tiem, kam krediti pa~emti dolaros, jo seit svarstibas var bOt loti ~ un le~p~jas ne tlkal L~tvlJas, lielas un sagactat zaudejumus, 11 bet an Elro.?~s ~ont~ksta,

Latu piesaista eiro tapec, lai nostiprinatu lata un eiro stabilitati g . Foruma tlks Izveldotas sepun cilveki bOtu skaidrTba par to, kas sagaida naudas mai~as i1 II~as _darba grupas, kas darboprocesa. SobrTd vislabak savu naudu uzkrat un kreditu nemt latos. ~ sles lidz LNS kongresam 2005.

. . - • - ? '~ gada jOlija un gatavos projektuOVal Jaunu valstu uznemsana nepadans ES nabagaku. t-I-k R- ··b 1- 2005 . . , .' ._, - ,. _ . a a am ICI as p anam ,ES sagatavojusl zl~ojumu par soclalo sltuaclJu savas 25 t _ 2010 d- S'- 1- - bga a'_k ajavalslis, un no ta redzams, ka iedzivotaju videjais dzTves limenis ir ~ d _'t. .Pdanv~dus

. _.. V' - I 1- . I-d - bl- '1 -k ~ pare ze I pasa uml aza os

vecosanas, slradajoso skalla samazmasanas, vesellbas aprupes Ii un pensiju sistemas atpaliciba no cilveku vajadzibam. Pieaug so- ~ ciala nevienlfdzTba, kas draud ar lielu !auzu grupu nonaksanu ~ nabadziba. Sim riskam Latvija visvairak paklauti berni un jauniesi ti Ifdz 24 gadiem, ka arT gados veci un slimi cilveki. ~

Tacu ES petnieki secina, ka jaunas dalfbvalslis ir labas dar- " baspeka rezerves un samera augsts cilveku izglTtibas limenis, kas ~ var bOt ekonomiskas plauksmes pamata nakotne, ja vien sTs ~ valstis pratis izmantot iespejas, ko dod pasreizejais ES finansialais ~ albalsts. H

D Vai Latvijas pasu vieta bOs ES pilso~u pases? ~ ES likumdosana paredzets, ka no 2007. gada 1. janvara tiks tl

uzsakta vienolas ES pases izdosana visu dalTbvalstu pilso~iem . ~ Talad arT Latvija. 11

Ta bOs vTna krasa ar ES zvaigznu simboliku uz vaka, un taja tj bOs sTkakas ziQas par cilveku (biorn'elriska mikroshema) ITdz pat H pirkstu nospiedumiem. rj

Tada pase varetu izmaksat ITdz 10 LVL. Bet ne jau tOm visiem ~ jasteidzas mainit pases. Tas notiks pakapeniski, sakot ar tam, kam ~ beidzas termi~s, un tam, ko izsniedz pirmoreiz (jauniesiem no 15 11 gadu vecuma) . . ~

Ar vecajam pasem vares mierigi dzivot un celot vel vairakus ~ gadus pec 10 mai~as uzsaksanas, • ~

rammas realizacijai. ~roje~t~ g_aita n~~ks da~?zi

pasakuml visa Latvlja - reglonalaj.a~ biedrTba~ u~ grupas. Semmaros, apspnedes un kopsapulces nedzirdTgie cilveki apspriedTs savas aktualas problemas un mekles ce!u to risinasanai pasi saviem spekiem un arT versoties valdTba, pie li-

UZlDanibu! Projekta IIRumijosas rokasll vadibas grupa alcma

pieteikties brivpratigos nedzirdigos biedrus darbam projekta realizacija Riga un regionos.

Jusu sabiedriskais darbs veicinas projekta izpildi un nodrosinas ta galvena merl>a sasniegsanu - nedzirdlgo cil. veku dzlves kvalitates uzlabosanu uz vienlldzlgu iespeju principa pamata. . Pieteiksanas lidz 2004. gada 1. novembrim LNS val

de, Elvlras iela 19, Riga (III stava).

darba virzienos: LNS nostiprinasana, sociala rehabilitacija, integracija, komunikacijas un tehnologijas, ES fondu izmantosanas iespejas, ITdzdalTba likumdosanas un normativo aklu izstrade, bezdarba faktora mazinasana u. c.

Kongress notiks 2005. gada jOlija. Taja darba grupas prezentes so RTcibas plana projektu un delegati 10 izdebates, pie~emot galTgo variantu.

Projekta ietverts liels pasakumu komplekss desmit menesu darbam, kura bOs iesaistTts daudz cilveku, - gan organizatoru, gan dalTbnieku. Projektu vada LNS prezidenls A.Pavlins, vadibas grupa arT LNS viceprezidente M. Piterniece, Komunikaciju centra direktors E.Vorslovs u.c. Jau notikusi pirma vadibas grupas apspriede,

Darba grupas stradas LNS regionalo grupu un biedrTbu vaditaji. Projekta vadfbas grupa aicina atsaukties arT citus brivpratigos, kas velas ziedot savu laiku un pOles kopejas lietas laba.

P.S. Par si teksta saturu pilniba atbild Latvijas Nedzirdigo savieniba. un tas nekada ziQa neatspogu/o Eiropas Savienibas viedokli.

-------------------------------------------------------------~ Prezenlacijas ( ~velas zemes esot jauki ) Uz vakara prezentaciju bija ieradusies'---..........-------------------=--=-"-....:;;..;.---- 17 Eiropas valslu nedzirdTgo jauniesu

Banila'Ull1alJJIflieitJ 100rI1l//11$; ~;?~n~~j!cil~~i ~~t~~~n~~a~a~t~. d~~~I~~i Ivars Kalnins Tatjana Osetrova

Soreiz mes izversJsim rakstu par Daniju un tas zemes nedzirdJgo dzJvi, .Eiropas nedzirdJgo jauniesu foruma norisi, ka arJ par katras valsts jauniesu organizacijas darbJbu un perspektTvam. Bet beigas atradJsiet daius saistosus faktus.

Danija un nedzirdigie Oanija ir vecaka karaliste pa

saule. Pec zemes platTbas sf valsts ir mazaka neka Latvija, bet ar 5,35 miljoniem iedzivotajiem. Saja zeme dzlvO apmeram 5 tOkstosi nedzirdigie, kas lieto zimju valodu. Pirmais nedzirdigo klubs izveidots 1866.gada, bet 1935.gada oficiali nodibinata Oanijas Nedzirdfgo asociacija. Oanija paslaik eksiste vairakas lidzTgas organizacijas, kas saistitas ar nedzirdigajiem, bet lielakas ir NedzirdTgo asociacija, Nedzirdigo bernu vecaku asociacija «Bonaventura!), Nedzirdigo jauniesu asociacija.

Zimju valoda 90% nedzirdfgo bernu ir nakusi no

dzirdigo gimenem, tapec saja zeme zimju valoda visos laikos vienmer ir aktuala. Rei ze ar pi rmo nedzirdfgo klubu no1866. gada darbojas ari Zimju valodas klubs. Pirmo zimju valodas vardnicu izdeva 1907.gada.

Oanijas Nedzirdfgo asociacijas un NedzirdTgo jauniesu asociacijas mitne atrodas Kopenhagenas vecpilseta, netalu no kara!a pils, bet Zimju valodas centrs, Komunikacijas centrs, sporta apvienibas, klubi, nedzirdigo pensionaru klubs u.c. ir izmetatas pa Kopenhagenu. Paslaik visa Oanija darbojas apmeram 25 nedzirdfgo klubi.

TullO Ar nedzirdfgajiem strada 300 tulki. Tul

ku pakalpojumi ir pieejami visiem un visur, kur nedzirdigie velas izmantot, pat atpOtas laika. Nedzirdfgo skolas macTbu procesi notiek uz bilingvalisma bazes, toties sko-lotaji parvalda zimju valodu. Tapat ka pie mums nedzirdTgie izmanto internetu, sOIa fszi~as un e-pastu, bet pedeja laika Oanija visbiezak tiek izmantots mobilais telefons, pa kuru var sazinaties zfmju valoda. 8im pakalpojumam vi~iem pienakas ieverojamas atlaides. Valsts attieksme pret nedzirdigo kopienu ir labvelfga, vi~u vajadzTbam pies~irot nesalidzinosi lielaku finansialu atbalstu neka Latvija.

interesanti verot, ka katra valsts

savas organizacijas.

Katram ir sava organizacijas po

----N-o-kr-e-is-as-;-R-it-a,-Iv-a-rs-,--, prezente

Tatjana, Vida

Latviesi Kopenhagena Mes, Ivars Kalni~s un Tatjana Osetro

va, pedeja brTdi skriesus visu nokartojam, lai tiktu uz Eiropas NedzirdTgo jauniesu forumu Kopenhagena. Bijam sapratusi, ka iespaja piedailties saja foruma varetu bOt verHga gan mums pasiem, gan organizacijai «Efraims!).

Kad izlidojam no RIgas, atviegloti nopOtamies un nebeidzam vien brinHies, ka tiesam visu paspejam. Ar mums reize lidoja ari Ministru Kabineta prezidents Indulis Emsis. Pec pusotras stundas piezemejamies lielaja Kopenhagenas lidosta, kur varetu apmaldHies. Milziga burzma mOs un vienu be!gi sagaidfja foruma organizators dan is Tomass Filips. Ta ka mes Kopenhagena ielidojam agra rita, lidz vakara prezentacijai bija briva visa diena.

Par spiti lielajam nogurumam, izlemam nepalaist garam iespeju iegriezties Nedzirdigo asociacijas mitne un izstaigaties pa Kopenhagenu. Pilseta liela, tapec apskatit visu nepaspejam. Pirmais, kas mums prata ienaca, - jaredz noleikti karala pils. Kopenhagena ir ekologiska pilseta, velosipedu vairak neka automasTnu. Tie redzami visas malas, turklat nepie~edeti, velosipedisliem alvalats celi~s uz ielas. Bet Riga varam lepoties ar mOzfgiem autosastregumiem!

Vakara atgriezamies viesnica, lai sagatavotos prezentacijai. Vakari~as satikam daudzus Eiropas valstu parstavju~ . Tatjana sastapa pazi~as no Nedzirdigo jauniesu nometnes Kanada. leradas vel divas latvietes: Rita Fedotova un Vida Meija, kas parstaveja LNS. Oalibnieku skaita zi~a mes bijam krietns pulci~s.

litika, vieni sasniegusi daudz, citiem klajas sliktak.

Spanijai, ltalijai un Sveicei ir specTgas nedzirdTgo jauniesu organizacijas ar plasam sadarbTbas struktOram. Skandinavijas valstTm ari ciesa sadarbiba. Be!gija savukart divas nedzirdTgo jauniesu organizacijas ar ats~irigu zTmju valodu, bet abas savstarpeji labvelTgas attiecTbas. Vacijas jauniesu asociacija statotu un darbTbas zi~a ir ITdziga mOsu «Efraimam))- neatkariga no nedzirdTgo asociacijas. Vacu jauniesi plano izveidot re

gionu grupas visa valstT. Vacu jauniesi mums patika - smaidosi un saticigi.

Holandes organizacija nespeja darboties patslavigi un beidza pastavet. Bet ar Daniju ir savadak - jauniesu asociacija ir Nedzirdigo asociacijas pasparne, tomer sadarbojas uz vienlTdzibas principiem.

Mes arT prezentejam «Efraimu», citi dalibnieki atzina, ka esam progresfvi, un noveleja neapstaties. Bija klat arT parstavji no Serbijas un Melnkalnes (Montenegro), kas nay ES dalibvalsts, velejas apgOt pieredzi. Vi~u valstTs stavoklis bedigs - peckara grOtTbas, tapec bez valsts atbalsta rezultati nay iepriecinosi. Tomer jauniesi neatmet ar roku iecerem, bet ar loti lielu uz~emTbu cinas par nedzirdTgo j~uniesu labklajibu. Malta nay ne jauniesu kopienas, ne sporta apvienibas, tade! tas parstavis Oanija mekleja pieredzi un sadarbTbu ar citam valstim.

Lekcijas Lekciju program mas bija loti plasas

daudzpusTgas temas, aktualas problemas, jauna informacija. Nevienu lekciju nevelejamies palaist garam, jo tas bija loti svarTgas mOsu kultoras minoritatei un tas vadTja pasi nedzirdigie.

Aleksa Stensholma (Oanija) lekcija «Eksistences etikas standarti» ietvera psihologiski sarezgitu t9mu, izklastija par nedzirdTgo etiku un estetiku, esamTbas 10mu sabiedrTba, personTbas demokratiju. Vi~s ir nedzirdTgo jauniesu avizes «Visualis!) redaktors.

Lekciju «Nedzirdfba» vadfja Stokholmas Universitates filozofijas students nedzirdfgais Patriks Nordels (Zviedrija) . Vi~s

'

~~--------------------------------------------------------Dan-QauD•.• Siikums 5. Ipp.

palaikam iedzqinajas filozofijas teorija, stastTja par nedzirdTbas izpausmem un TpatnTbam, salTdzinaja nedzirdTgos ar vajdzirdTgajiem un dzirdTgajiem.

Aktuala bija lekcija «NedzirdTba un genetika», ko vadTja Pasaules NedzirdTgo federaeijas parstavis Dzo Marijs (Norvegija). ViQs ka brTvpraITgais petnieks pirms 2 ga-diem Australija iepazinies ar kada zinatnieka izgudrojumu. Ja sieviete iznesa vel nedzimusu nedzirdTgu bernu, pastav iespeja mainTt aug!a genu, lai berns nepiedzimtu nedzirdTgs. Ja sis atklajums izverSTsies plasi pasaule, tas draudes ar nedzirdTgo kopienas, tas kulturas bojaeju. Tas pats attieeas arT uz kohleariem implantiem, pret kuriem eTnas nedzirdfgie.

'Lekeijas par Eiropas SavienTbu, projektu darbiem, nedzirdTgo jauniesu perspekUvam Eiropa vadija foruma organizators Tomass Filips (Danija). Bet par Eiropas Nedzirdigo savienibas mer~iem un darbTbu runaja Eiropas NedzirdTgo savienTbas prezidents Knuds Sondergards (Danija).

«;enerala Asambleja Pee lekeijam pedeja diena notika Ei

ropas NedzirdTgo jauniesu savienibas Qenerala Asambleja, kura piedalTjas tikai Eiropas SavienTbas dalfbvalstu parstavji. Islande, Malta, Norvegija, Sveiee, Serbija un Melnkalne palika mala ka verotaji. Ne

dzirdigo jauniesu un viQu draugu organizacija "Efraims» tika uZQemla saja savienTba un nu ir balsstiesTga saja asambleja. Tika analizets paveiktais darbs kopUma, izdarTja izmaiQas statutos, ieveleja jaunu vadTbu. Turpmakajos 2gados so savienTbu stores Tomass Filips ( Danija). Tika spriests arT par savienTbas paplasinasanu, iesaistot jaunas eitu valstu organizacijas. Nakama ~enerala Asambleja notiks 2006. gada Trija, kad tiks organizeta arT jauniesu nomet· ne Eiropas ITmenT.

Atpiita kluba . Bija neliela ekskursija uz NedzirdTgo

asoeiaeijas mTtni, kas atrodas veepilseta, gaisa maja. Daudz biroja telpu, visas balta krasa. Sur tur vareja pamanTt antTkas lielas, piemeram, pie sienas novietoti 3 metala s~Tvji - tos lietoja berni nedzirdTgo skola pirms diviem gadsimtiem. Paintere· sejamies, vai ir arT redakcija. Taja bija vairaki plaukti ar daudzu valstu nedzirdTgo avTzu mapem, tajas arT laikraksts no Krievijas. Bet musu avTzi tur gan neatradam.

Pedeja vakara dalTbnieki vareja atpusties nedzirdTgo jauniesu kluba. Tur bija sanaeis daudz daQu. Dejot daudziem prata nenaea, jo turpinajas sarunas, apmaiQa pieredze, kalam planus turpmakajai darbTbai. Islandiesi paeienaja ar savu tradieio08.10 edienu - haizivi. Tatjana nogarsoja so neeiesami smakojoso haizivi, bet Ivars atteieas.

(~~~_B~er,_n_ll_d_a_r._z_os__u_n_s~k_O_la_-s__~__)

Te·bernieml ir I'abl Daiga Delle. bernudarza audzinataja

17. septembris Rfgas 218. specialaja pirmsskolas izglftfbas iestade - internata berniem ar dzirdes traucejumiem bija skaista diena. Diirzit;ls saposts ziedos, ar jaukam apllkiicijiim - bitem, ar fotogaleriju - vesturl, ciemit;lu gaidiis. Pasas bites - darzit;la darbihieki cakli rosfjas surpu turpu. Tii bija liefa diena bernudiirzs atskatrjiis uz saviem 35 gadiem, no kuriem desmit jau tiek vadrti sajas majlgajiis telpas - mazulu otrajas majas.

Bernudarzs ieskauts vel za!ajos koku terpos, ara zust smarzTga bernu gUltasvela, pagalma saulite sau!ojas ka~ene Masa, kura sajas majas ienakusi reize ar mums visiem - pirms 10 gadiem, un suns Tuto - brasais sargs.Nav neviena rTta, kad mOsu bernudarza vadTtaja ar viQu , atnakot uz darbu, nesasveicinatos. ArT viQam mT!s pal-

AtvadiSanas diena mes vlsi apmainTjas ar kontaktadresem. Bijam gandarTti par sTm dienam, jo, braueot majas, apzinajamies, savu uzdevumu - godam prezentet "Efraimu» - esam izpildTjusi, un tas k!uvis par pilntiesTgu dalTbnieku Eiropas nedzirdTgo jauniesu savienTba. Ivars bija loti nOilgojies pee Latvijas, pee musu biezpiena, bet Tatjana lavas atputai vel nede!u Danija.

Bazi fakti V' Visveeaka nedzirdTgo jauniesu or

ganizacija Eiropa ir ZViedrija, ta nodibinata 1977. gada, bet 1994. gada tika parveidota par Zviedrijas NedzirdTgo jauniesu asoeiaeiju;

v Visjaunaka nedzirdTgo jauniesu organizaeija ir Vacija, kas nodibinata sogad;

v Islande ir likai 200 nedzirdfgie, no tiem 30 ir jauniesi; .

V' Sovasar 20 pastavesanas gadu atzTmeja Danijas nedzirdTgo geju un lesbiesu kopiena;

V' Danija ir izlaista pastmarka, kura ir attelots radftajpirksts, veltTts zTmju valodas jubilejai.

Pateiciba Nedzirdigo jauniesu un vi~u

draugu organizacija .. Efraimsll pateicas ZiemeJvalstu Ministru padomei un

aviokompanijai ..Air Baltic" par finansialu atbalstu. ·

lajas nodarbTbas pie surdopedagoga, korigejosa vingrosana, dejosana. Ar daudziem ir loti viegli sarunaties zTmju valoda, jo

berni agri sakusi apmeklet bernudarzu, ITdz arto labiapguvusizTmju valodu (pedagogiem zTmju valoda jazina obligati).

MOsu bernudarza ir jauki darbinieki, majTgas grupas, skaists darzs, izremontetas telpas, pie mums dzTvo arT brunurupueis BrunTtis, akv~ri-ja peld krasainas zivti

., ' ,1. . '/ , ~~~~~~~:=~----~~~-~~~--~ - nas, te daudz zalo au-

dies par vel vienu mierTgi pavadTtu diennakti .... Ta musu ikdiena. Un kur tad bernu prieelgas calas, smiekli un mi!ais klusums pusdienlaika!

MOsu jaunumi - jau atverta logopediska un simes grupiQa, iekartots bernu laukumiQs, daudzas telpas izremontetas.Tas viss pasu spekiem.

Udz sim mums bijusi brasi berni ar lielu velesanos iet uz skolu, tapec labprat piedalTjusies grupiQas nodarbTbas, individua

gu, garsTgs ediens "':"'Iuk, tapee musu berni ir apmierinati, dzTvesprieeTgi, kustTgi, veseITgi. Nenoliedzami,visi sie labumi nekad neaizstas mamiQu, bet mes daram visu iespejamo, lai berni justos ka savas otrajas majas. AeTmredzot, tas izdodas - to redzam izlaidumos. Sos panakurilus veieina arT eiesa sadarbTba ar veeakiem.

Mums visiem seit ir labi, tapee soreiz Zelta bites bija sarTkojusas balli ar skaistu..

----------------------------------------------------------~~

svinigo aktu, vaditajas mi!u uzrunu, kuras laika daudzi nobirdinaja asari~as no prieka. Un ka nu ne, ja tik daudziem darbiniekiem si ir vieniga darbavieta . Vi~us gaidija arT parsteigums - katram piemi~as velte. Uri mums bija loti daudz ciemi~u - visi tie mTlie, ar kuriem gadu gaita izveidojusies veiksmiga sadarbiba: bijusie darbinieki, Skolu valde, Latvijas Bernu dzirdes centrs, Latvijas Nedzirdigo savieniba, Rigas ne-

Macitles ne1!ad nav par velu Sandra Omanbriede -Ivane

Mani sauc Sandra, manu meitu -Annija, un vit;la miiciis RIgas nedzirdlgo bernu internatpamatskolii.

Tagad, kad pagajusas jau vairakas nedelas kops brinis~iga piedzivojuma vecaku un bernu kopTgas nometnes Prieku!os, gribu pastastit par tur redzeto un piedzlvoto un dalities savas pardomas. Ceru, ka ari vel citus gadus vecakiem kopa ar saviem nedzirdigajiem berniem bOs iespeja piedalities sada nometne.

Li'elu pateicibu izsaku PestTsanas Armijai Zviedrija, Tpasi Eisei Andersonei un Jorelai, ka arT Gunai un Lalai , kas ne vien piedalljas nometnes organizesana, bet ari visas dienas bija kopa ar mums. Labi pardomats bija pasakuma norises laiks un ilgums: viena nedela augusta - neilgi pirms jauna macTbu gada sakuma. Laba ari nometnes atrasanas vleta - labiekartota hostell Priekulos (Cesu rajona) .ArT skoloUiji Uldis, Skaidrite, Renate un Nadja bija vienkarsi «SUPER!!! ».

Katru dienu skolotaji mami~am palldzeja papildinat zinasanas zTmju valoda gan ikdienas sarunas, gan macTbu stundas. Visas marniQas kluva par caklam un apzinigam skolniecem. Macijamies no skolotaju speciali sagatavotiem macTbu materi

[nga Butenaite, nometnes vaditiija

"Pasaki man vardu 10, ko debesJs vejs aizvejo. Ja Tev vardu nay savejo, varbOt es Tev pasacTSu los. Dod man roku savejQ, kad mig/a cels ir neredzams. Ja Tu baidies bOt nesaprasts, turi manu roku, nebaiqies par to Tu nac man IJdz, kad nesaprasts Tu juties, Tu nac man !idz, vardi nesaprastie ludJs, Tu nac man !idz...

Liga LapiQa

dzirdigo bernu skola, Valmieras vajdzirdigo bernu skola, fonds "Klusums». Kulminacija bija, kad Rigas nedzirdigo skola pasniedza savu davanu - melodeklamaciju "SOpoles" , kuru kopa ar skolotaju izpildija smukas meitenites - Evija un Juta. Tas tacu mOsejas bijusas audzeknes!!! MOsu lepnums!

Mums bija kopiga himnas "Bites» nodziedasana, fotografesanas, gards mie

aliem, skatijamies videofilmas par zimju valodu, gajam rota!as. Nometnes laika pat paguvam iestudet teatra izradi "Sarkangalvite un vilks" zimju valoda! Tas bija tik jauki un noderigi visam mamiQam. Mums bija liels prieks macTties pie tik atsaucigiem skolotajieml Cik jauki, ka Uldis un Skaidrite maca mOsu bernus Rigas skola - viQiem ir skolotaja talants!

Ari mOsu bEirniem nometne loti patika. Kas gan var bOt labaks, ja mami~a macas, bet bernam ir iespeja kopa ar atraknviem skolotajiem iet rota!as, spelet speles un ari daudz ko jaunu iemacities! Vi~i zimeja,

.organizeja nometni vecakiem un viQu berniem, kuriem veikta kohleara implantacija. Uz nometni blja aicinati 14 berni un viQu vecaki no visas Latvijas - Ludzas, Preiliem, Baltinavas un Rigas.

Nometnes laika vecaki daudz, daudz runaja par saviem berniem, lai uzzinatu, ka katram veicas, diskuteja ar psihologu, inzenieri - akusti~i, logopedi.

Visu nometnes laiku vecaku jautajumus uzklausija un padomus sniedza dzirdes centra vaditaja Sandra Kus~e .

lasts, dziva mOzika, jautras atrakcijas, atkalredzesanas, mi!as sarunas, balle lidz rita gaismi~ai. Lielaka dejotaja izradijas mOsu vaditaja Marite Blicsone. Tiesi pateicoties viQai un veiksmigam komandas darbam, mes esam izdarijusi visu iespejamo. MOsu berni aug lieli, atri aug, tapec joprojam gaidam mazus berniQus! Ticiet, te vi~iem bOs labi! +

gatavoja no perlitem gredzentiQus, zveriQUs, rokasspradzes un daudz ko citu - to viQiem iemacija tulks Guna. Gan mami Qam, gan berniem diena bija par isu, lai bauditu visu, ko nometnes organizatori bija sarOpejusi. Un ka lai neatceras kopigos saunas baudisanas priekus! Par gardajam pusdienam Prieku!os varetu uzrakstit veselu apcerejumu!

Nometnes dallbnieki - mamiQas,

berni un ari mOsu skolotaji - nometne ieguva ne vien jaunus draugus, bet ari ticibu un apliecinajumu saviem spekiem. Te kartejo reizi apstiprinajas fakts , ka dzirdigi vecaki var lieliski kontakteties ar savi em nedzirdigajiem berniem zimju valoda. Vajag tikai gribet - tad viss ir iespejams! Mums ir brinis~igi skolotaji, un macities nevienam nekad nay par velu! ArT skolenu vecakiem.

Velreiz paldies Pestlsanas Armijai Zviedrija un it ipasi Elsei Andersonei par SO brin is~igo iespeju. +

mala pikas uzburt dazadus dzivniekus. MOzikas terapeite Uga LapiQa kopa ar berniem ieklausijas ska~as) speleja dazadus mOzikas instrumentus, dziedaja un dejoja. Berni kopa ar logopedi Ingu Butenaiti vingrinaja pirkstiQus, meliti un IOpiQas. Dazadie vingrinajumi pareizas runas attistisana palrdzeja pasiem berniem saceret un pastastit pasakas. Mani patiesam parsteidza bernu velme un varesana saklausit, itrunat, spelet un dziedat! 8iem berniem ir palaimejies, jo vi~iem ar kohleara implanta..

No 23. lidz 27. augustam skalsta vieta, Usmas ezera krasta, Latvijas Bernu dzirdes centrs sadarbiba ar Bernu un jauniesu radoso speju attistibas centru "NamiQs»

Kamer mammas bija aizQemtas sarunas ar specialistiem, berni darbojas kopa ar mi!ajam " Nami~a» skolotajam. Skolotaja Ineta Freimane berniem palidzeja no

uu-----------------------------------------------------------

Tikai ptecas", Sakums 6.1pp.

palldzlbu ir dola iespeja dzirdellik daudz

- mammas balsi , putnu civinasanu, veju ...

Lai kopa pavadItas dienas botu vel neaizmirslamakas, vecakiem un berniem bija iespeja apmeklet ergeJu darbnicu Ugale. Berni pOta un klausijas erge!u slabules dziesma, veroja, ka lop Islas ergeles.

Mami~am uz mirkli aizmirslies no ikdienas rOpem un problemam palidzeja jaukais ce!ojums ar jahlu. Vi~as tuvak vareja skalTl

Rudens sa,u/gEiei/Ql$' Mara Sadovska

Mi~eldiena - 29. oktobris Rigas Nedzirdfgo bernu internatpamatsko/a bija rudens pu~u un krasu smariam pi/dna. Tika svinata dienas un nakts samerosa- ........~

nasuz pasakumu 8. _ 12. klasu . . .skolenus, skololajus un CltUS mleresenlus

aicinaja skololaja Inguna Poga. Par senam dienam, taulas folkloru un Mi~eldienas Iradicijam slaslTja bibliolekare Gaida Sinale.

Izradas, ka senaja laika skailTsana Apjumibas (Rudenajus) - razas novaksanas beigas - svineja ap to laiku, kad diena un nakls vienada garuma. Mi~e!i ir rudens saulgriezu laiks. Pec Mi~e!iem dienas k!Osl isakas, naklis - garakas.

. I 'k k I . -k' Rudens sVlnamo al u apra s a valra I simli dainu, kur tas nosaukls dazados vardos: Mi~eli, Apjumibas, Jumja diena. Svinibu centra ir cilveciskols teiksmu tels Jumis ka Dieva dotas razas bagalibas un augllbas daudzinajums. ViQa zime visbiezak izteikta ka divas varpas viena sliebra gala.

ArT sis vakars bij'a bagats, )'0 ieguveji bija visi klatesosie. Ar savam zinasanam un pieredzi dalTjas ciemi~i - ziedu makslinieki no Jelgavas - Druvis CirTtis ar kundzi Ingu. Vispirms videoattelos lika skalTli

leveribai! Ii Fonds «Klus.!lms» riko kausa izciQu

:,N•BOULINGA 28. novembri pI. 11

.

1i

«TOSS» Boulinga halle Riga, ~engaraga 6. tl Registracija no pI. 10. Var piedalities visi r~ - no 16 gadu vecuma. Pieteikties Iidz U 20. novembrim NIAF «Klusums» biroja, n

Elviras iela 19 vai pa tel. 9184956. Dalibas

i~

maksa 3 lVl plus apavu noma 0,70 lVl. 1

'fl, (IKlubs «~aDa» informe 08.- 27. novembri notiks

RiGAS CEMPIONATS SAHA o 6. - 22. decembri Rigas DIVciNA SAHA un

DAMBRETES ATRSPElE. . ~ ..Sacensibas notiks KC «Ritausma» pl. 18 - 21

Mori~s~~u, par kuras vesturi jau iepri~~s r: ItAI""'li S.II~l·:"'am. paslasllJa Usmas pamalskolas skololaja ~ #1f,/; Tl fj :- V, ~.." . , . Anila UpIte. _. . __._ . _ _ :1 Kad /apu zefta jau izdegusas Latvijas ares

Nomelne pleradljastas, ka mllesllba ~ un darzos no rudens sa/nam nav spejusi pag/abiel no sirds uz sirdi, ta atver speju redzet, . ties pat drosmfgie mi~e/fsi, tad k/af jilsu silpu/a dzirdel un jusl, cik daudz laba mums ir ap- ;j sv~tki. L~i rudens s~/nas n.es~ar s~rdi: /ai piet~ek karl! Tas bija likai piecas dienas, bel viss, h~zlvespneka ca.un baltal Zlemal alzs%t /Idz kas lika iegOts nomelne paliks almina uz ~; Jaunam pavasanm!

I I N

ilgu laiku. ~: 85 Liels paldies sponsoriem, lektoriem iJ 15. XI VERONIKA EIDUKA, P!avi~u

un visiem, visiem, kas rOpejas, lai mums t bOtu ~j iespeja tikties! + ; 2. XI

h27. XI fl ~ 12. XI U14. XI 'i 'I 18. XI i 20. XI

80 VIKTORIJA lILBERTE, Rigas ANNA AUlA, Liepajas

75 VERONIKA CVETKOVA, Rigas FRANCISKA SENKEVICA, Rigas

70 IMANTS lUNDA, Rigas MIHAILS MOSKOVSKIS, Rigas

127. XI JOLIJA PEDERE, Rigas ~ 65t. _ ~ 12. XI GUNARS KRA9IS, Rigas M18. XI NQIMA ARTEMJEVA, Rigas §21 . XI

b - '-k-' -k I d b' k 'd" D . ,1 25. XIrlnlS, Igl ma sas ar I, 0 vel OjlS rUVIS, f' piemeram, krasQa vakarkleila, kas veidola J no pOpoliem, bel klaliene - milzTga rudens ti 3. XI ziedu kompozTcija, kas dizi mirdzeja skolas \ zale. Uzzinajam, ka Druvis Cirllis ir Tallinas ~ 10. XI Starplautiska florislu konkursa Grand Prix :l 16. XI balvu ie.g~vejs. . __ _. :\ 27 . XI _ _yalra~as slund~s skola~ zale V~~lj~ h:-.':'" Ipasl radosa almosfera - krasu bagallba ~' uzziedeja pasu veidotas gleznas, pec lam ;;1- I'k . - -I . d I' b - - Q oqJaI e a~ I a ler.ame a~ nle ru s Ie ru ramlsos. H Dlevs Tev veie labu. raugi, saule spid.

Pec ta~ .t.lka v~ldola.s ~zel~eno s~m_leQu ~ Silti debesveji glaudot pari slid. kompozlcljas, zledus levleloJol kolbl~as ar ~ Dievs Tev vele labu: Jaudls smaida tev. Odeni, tas dekorejol ar krasainam kJavas H To ka gaismujiiti, sirdi prleku sev. la~am un b~~bi.eri~m . Kad. darb~ bija ~a- ~ . v~l~ts,.skaneJa slrsnlgs paldles ablem mak- ~ sllnleklem. ~

\j

Lai arT cili skoleni un pedagogi gOtu n~ prieku par rudens svelku makslasdarbiem, i skolas zale lapa izslade, kura saules sil- ,1 tumu vareja gOt ikviens. +

=:==:o:..'"=,,===.'"!"-:n;:....s:;:t::=.,.:-;:"''''''';;;; , .=;.;.1-:!= '",,'-:"'-=-~=-'r-"=f' ..___________~

Seru vestis 1]' ELViRA PRATNIECE

1913.23.XI- 2004.18.IX

Rigas biedriba

1]' IGORS KALNS

1970.1 O.IV - 2004.21 .IX

Rigas biedriba

1]' RAISA AUGUSTANE

1926.6.V - 2004.1.X

Rigas biedriba

'il' IRENA IVANOVSKA

1937.28.X - 2004.13.VIII

~ h ~ "

il ~.' ~ f

MARA AUll~A, Rigas _ GULIKO KANDELAKI, Rigas'

_60 . SOFIJA CIRULE, Smlltenes

50 GA~INA TELISEVSKA, Rezeknes VIKTORS KONONOVS, Rigas GUNDEGA COPA, Rigas biedriba. ,C"'. " . ' •• • '

IpaSle SVelClenl V·kt .,. Z·lb rt .

I I el

Ar vismllakajiem un iabakajiern novele.

jumiem sveicam 80 gadu jubiieja

savas trupas izdlo

aktrisi un sirsnigo kolegi teatra gaitas

daudzu gadu garuma!KC ·Rilausma· dramas ansambla bijusie

un esoSie dallbnieki

=~,: ··..;:;==~lbas="~!:cs' , ' ,1L-ldZJ ==u-t: ·

Viii tikai atvadities, Un durvis javer ciel. Viss jiiatstiij: Kaut pasaule viii zied, Uz viQu neraudzities. Mes pieminam ELViRU PRATNIECI un esam kopa domas, lai atvaditos no vinas ka visvecakas Kurzemes grupas biedr~s .

V.Kamare, E.Abakoks, L.Skricka, z;ukauSka, M.Arljomova

Izsakam visdzi!ako lidzjOlibu Tatjanai Nikolajenko, Hortenzijai Kalnai, no dela, mazdela.uz mOiu atvadoties

___.Re.z.ek.n.es.b.ie.d.rib.a___... . RS Latgales grupa, RS Vidzemes grupa

Redakcija: Elviras iela 19, Riga LV 1083, tel. 7471559. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiests SIA «ELPA -2», Riga, Doma laukuma 1.

http:mazdela.uzhttp:1913.23.XI-2004.18.IX

KS_24_2004_1