e.a.wallis budge__legends of gods

8/8/2019 E.a.wallis Budge__Legends of Gods

1/57

The Egyptian Texts, edited with Translations

by E. A. Wallis Budge

London: Kegan Paul, Trench and Trbner & Co. Ltd.

[1912]

Scanned at sacred-texts.com 1999 and 2003. J.B. Hare, redactor. This text is in the publicdomain. These files may be used for anynon-commercial purpose provided this notice of attribution is left intact.


2/57

PREFACE

Ieskats , kas dots aj izdevum, un fakts, ka daudzi jautjumi ir bijuiaizmirsti otraj un treaj izdevum, ir domts iptoloijas iescjiem. Grmat irdota informcija par seno iptieu Reliiju, Maiju, Valodu un Vsturi, unnodroina to, ka teksti ir no oriinliem materiliem. eit ir daudzi iptoloijas

ptjumi, ar kuriem ir jizturas saldzino manier, un tpc ir paredzts vairkasnodaas, kas ilustr iptieu Literatru, kda t bija pirmskumos. Saprotams, ka

pilngi nekas nav zinms par iptieu darbu autoriem, ne to vrdi, un nav iespjamsuzrakstt iptieu Literatras Vsturi. Viengais ko var dart, ir izveidot vislabkoiespjamo darbu formu ar tulkojumiem, un ielikt to lastju roks un aut tiem izvrttkatram subjektvi.

Ar o ieskatu, kas dots daos sjumos ir doti ar tipiskkie un labkie

hieroglifu piemri, kas atrodami dados iptieu Literatras darbos, ar anglisko unlatvisko tulkojumu, daudz detaliztku nek grmats Pirmie soi iptieu valodvai iptieu lasmgrmat. iem darbiem ir divkrs nolks, atbalstt iptieukultras pttju iescju ar jaunu materilu un nodroint pamatlastju ar iptieudarbu tulkojumiem kabatas piezmju formt.

iptieu teksti, lai gan to oriinli ir bijui sarakstti hieroglifos vaihiertiskaj form, eit ir kopti hieroglifiskaj veid, un papildinti ar tulkojumiemlapa pc lapas. Tie ir rakstti t k tie ir sarakstti oriinlajos dokumentos, iptieuvalod vrdi nav sadalti. Iescjs vars apgt vrdu sadalanas mkslu patstvgilasot un saprotot valodu. Tulkojumi ir tiei tdi kdus vartu sagaidt, un es ceru tonozme ir tiei tda kdu to oriinla raksttjs bija iecerjis. Gadjumos, kuros trkstteksta un lasana nojk, vai ar viets, kur pards tikai reti vrdi, vai ir izlaisti,tulkojumu var dot tikai aptuvenu un vairk k ierosinjumus ar nojauamm idejm.Ir jatceras, ka daudzu iptieu vrdu patieso nozme mums joprojm ir neskaidra,un to, ka daudzi rakstvei tikai kopja nezinmu materilu, nesaprotot par ko viiraksta, ievieot bezrpbu, ignoranu vai neprecizittes, un tpc ieviess rupjaskdas, kuras msdienu ptnieki nespj labot pc patiess nozmes. Galvenaj ievad

bs atrodams ss apraksts par iptieu tekstu saturu, ko tie galvenokrt nozm, unatsauksmes uz autoritatviem tekstu izdevumiem un tulkojumiem.

E. A. Valiss BudsBritu Muzejs

17. Novembris, 1911. gads.


3/57

Saturs

1. LEENDA PAR RADANU

2. LEENDA PAR CILVCES IZNCINANU

3. LEENDA PAR RA UN SKAS DZLIENU

4. LEENDA PAR EDFU HORUS UN SPRNOTO DISKU

5. LEENDA PAR HORUS IZCELSMI

6. LEENDA PAR KHENSU NEFER-HETEP UN THE BEKHTEN

PRINCESI

LEENDA PAR KHNEMU SEPTIU GADU BADU

LEENDA PAR HORUS NVI UN AUGMCELANOS

7. LEENDA PAR IZDU UN OZRISU SAISTB AR KLASISKAJIEM

RAKSTNIEKIEM


4/57

IEVADSI.

LEENDA PAR DIEVU NEB-ER-TCHER, UNRADANAS VSTURE

Teksts ..


5/57


6/57

II.

LEENDA PAR CILVCES IZNCINANU.

Teksts


7/57


8/57

III.

LEENDA PAR RA UN IZDU.

Oriinlais teksts par o materilu ir oti interesants.


9/57


10/57

IV.

LEENDA PAR HERU-BEHUTET UNSPRNOTO DISKU.

Teksts par o leendu


11/57

V.

LEENDA PAR HORUS, IZDAS UN OZRISADLA, PIEDZIMANU.

Teksts, kur satur o leendu


12/57


13/57

VI.

LEENDA PAR KHENSU NEFER-HETEP (PtahNefer-hetep) UN BEKHTEN PRINCESI.

s leendas teksts ir iekalts hieroglifos


14/57


15/57

VII.

LEENDA PAR KHNEMU SEPTIIEM BADAGADIEM.

Teksts par o visinteresantko


16/57


17/57

VIII.

LEENDA PAR HORUS NVI UN

AUGMCELANOS,UN CITI MAISKIE TEKSTI.

Visu periodu iptieu maiskie teksti


18/57


19/57

IX.

IZDAS UN OZRISA VSTURE.

Izdas un Ozrisa vsture dota ..


20/57


21/57

RADANAS VSTURE --A.

Grmata


22/57


23/57

RADANAS VSTURE -- B.

Grmata ..


24/57


25/57

LEENDA PAR CILVCES IZNCINANU.NODAA I.

[eit ir ststs par Ra] ..


26/57


27/57

LEENDA PAR CILVCES IZNCINANU.NODAA II.

II. nodaa


28/57


29/57

LEENDA PAR CILVCES IZNCINANU.NODAA III.

Hkh;h


30/57


31/57

LEENDA PAR CILVCES IZNCINANU.NODAA IV.

Jkh ..


32/57


33/57

LEENDA PAR CILVCES IZNCINANU.NODAA V.

Lh..


34/57


35/57

LEENDA PAR IZDU UNRA.

HIUG


36/57


37/57

LEENDA PAR BEHUTET HORUS SPRNOTODISKU.

BS ..


38/57


39/57

HIMNA OZRISAM UN LEENDA PAR HORUSIZCELSMI.

DFG ..


40/57


41/57

LEENDA PAR PTAH NEFER-HETEP UNBEKHTENPRINCESI.

SDG ..


42/57


43/57

LEENDA PAR DIEVU KHNEMU SEPTIIEMBADA GADIEM.

DGD //


44/57


45/57

LEENDA PAR HORUS NVI, KAD TOSADZLA SKORPIONS UN PAR VIA

AUGMCELANOS CAUR TOTU, UN CITI

MAISKIE TEKSTI.

I. BURAMVRDI PRET RPUIEM UNINDGAJM, KAITGAJM RADBM.

DGD ..


46/57


47/57

9. NODAA PAR BURVJU VRDU UZLIKANUKAIEM.

GJHFGJ


48/57


49/57

CITA NODAA.

JHL


50/57


51/57

II. STSTJUMS PAR IZDU.

GG


52/57


53/57

AR PLUTARHA (PLUTARCH) SAVKTAJIEMIZSKAIDROJUMIEM,UN VIA PAA IZVLTIEM

PAPILDINJUMIEM.

I. Lai gan tas ir gudra cilvka pienkums, O CLEA (run, ka via ir bijusi Izdasun Apollo Delphicus priesteriene), dot dieviem visas labs lietas, kuras vicer izbaudt, bet, lai gan vi pai ldzas tiem par to kltbtni, viamekljumos pc zinanm, kas attiecas uz viiem paiem, cik tlu vienzinanas var gt, bet neko daudz tie nevar dot lielku labumu cilvcei, vaivrtgku sev paiem, k patiesbu. Un lai gan citu dievu lietas ir nodotascilvku vajadzbm, tiem ir viss, bagtga runa, neattiecinot uz, un ir savdkadaba, to dieviajiem ziedotjiem. Nevis zelta un sudraba daudzums, ne ar

prkona pavles, bet gudrba un zinanas, kuras veido to btu varu, spkuun laimi. Tpc, Homra (Illiad, xiii. 354) labi novroti un ar lielko

precizitti ir runts par dieviem, kad, runjot par Zevu un Poseidonu, vi sakamums, ka abi ir cluies no vieniem veckiem, dzimui vien reion, betZevs bija veckais un zinja vairk; slpti gauoties, tpc, ka pirm imprija

bija dienka un cienjamka, nek via bra, k ar pc gadiem vi ir

prks, un izgltotks zinans un zintns. N, ts ir manas domas, Manispaa, ka pat mgas svtba, kura ir Dievbas sastvdaa ir visas dabasuniversls zinanas, kuras pavada tos; noliekot tos mal, mba var bt

preczk veidots bezgalgs ilgums, k eksistences prieks.

II. Vlme, un iekre pc patiesbas, pc tm patiesbm, kuras saists ar dieviodabu, ir censties bt s dabas sastvdaa, un sludint, ka visas msu studijasun ptjumi ir veltti svtbas ieganai. nodarboans ir patiesk reliija,k rj stans, vai tra tempa apskate. Bet vl pak ir tas prta raksturs,kas ir augstk pieejams tai dievietei, kurai js veltiet savas lganas, vias

paais raksturojums ir gudrba un tlredzba, un vias paas vrds liekas


54/57

izsaka to, ka via prstv zinanas. Izda ( iptieu vrds irAS T)ir Grieu vrds, un nozm zinanas, un Typhon (egypt. TEBH) ir vias

pretjais ienaidnieks, un tas ar ir Grieu vrds, un nozm lepnums unnelestba . is pdjais vrds ir labi piemrots tam vienam, kur, pilnsvienaldzbas un dusmu, sadala gabalos un noslpj to svto mcbu, kuru

dieviete vc, sakopo, un velta tiem, kuri tiecas pc dievis dabasiemantoanas. mcba iekauj stabilu neatlaidbu vien dzves kursa lmenun veidol, un dadu dienu atturbu, k ar no visa veida miesaskrm, un tapvalda nemiergo un krdinoo dau ar ierobeojumiem, un taj pa laik

pieradinot vias piekritjus sekot vias stingrajiem un nelokmajiemrituliem, kuros to reliija piespie sevi novrot. Labums un o pu rezulttsir Pirms un Galvens Btnes zinanu pieemana, kurai vienai paai ir prtasapratne; un zinanas ir ts, kuras ms mekljam, k ar spju bt ldzsviai un dzvot turpmk ar viu. Tas ir ar pats pdjais vrds vias templ, kassola mums, sakot, ka zinanas un sapratne par mbu un pa-pastvooBtni tagad tiek saukta Iseion, kas ierosina, ka, ja ms tuvosimies

dievietes templim pareizi, un ar stbu, ms iegsim zinanas par mgoun paeksistjoo Btni.

III. Dieviete Izda, pc dau autoru domm ir Hermeja (egypt. TEHUTI, vaiTOTH, kur ieviesa burtus, matemtiku utt. Vi bija Ra sirds, dievurakstvedis, un vi izrunja vrdus, kuri radja pasauli; vi izveidoja spkavrdus, vai maisks formulas, kuras atbalstja miruos, un reliiskos darbus,kurus lietoja dvseles to ce no s pasaules uz citu.) meita (sakar ariptieu Heliopolitnieu mcbu, Izda bija Keb, Zemes dieva, un Nut,Debesu dievietes meita; via bija Ozrisa sieva, Horus mte, un Seta un

Nepthys msa.), bet pc citu domm, Prometheus meita, kas abi ir ievrojamiar to filozofisko prta ievirzi. Prometejs pirmais esot mcjis cilvci gudrbun tlredzb, bet Hermejs pat ir ieviesis burtus, hieroglifus un mziku.

IV. Tie ldzgi piesauc Totam ldzs divas Mzas Hermopolis (pilsta KhemenuAugipt, kur tad bija liela svtnca Totam) - Izda vai Dikaiosune(Taisnba, Tiesana, dieviete ar saistbu Maat) no kurm via nebija, run, kaZinanas deva dievis patiesbas vias piekritjiem, patiesajiem Hierophoriun Hierostoli. Tagad, ar pirmo no tiem domts, tas, kur rpjs par tiem, laiieskats dvsels, kas ir krts, svt dievu nest mcba, stta no vism

prmrbm un mticbm, kas var iekt tajs. Un svts drns, kurasHierostoli apbrnoja o dievbu statujas, kuras ir daji tumas un dmakainasun daji oti gais un spdos krss, liekas piemrotas simbolizjot

viedokli, kuru mca mums mcba, lai attlotu dievio dabu , dajisaprotamu un daji neizpttu.V. Un necik daudz Izdas sekotji pc to lmuma ir valkjui os svtos amata

trpus, nav paziojums, ka svt mcba joprojm mt ar viiem, un, ka tpavads tos cit dzv? Un tas nav brdas garums vai rakstura raupjums, kasraksturgs filozofam, ne ar biei skans, vai lina drnu valkana, iecels parIzdas piekritju. Vi patiesi ir patiess kalps vai s dievietes sekotjs, kur,

pc t, ko dzirdjis, un bijis iepazstints labs maniers ar o dievu vsturesuzvedbu, mekl patiesajs zinans, kuras atrodas paslptas zem tm, un

prbauda visas ar filozofiju un pavu cloiem.VI. Ne ar, tiekties pc tdas prbaudes, skatoties uz nevajadzgm vlmm, kamr

pastv patiesbas clou nezinoie, pat parasti rituli, kurus novrojuiiptieu priesteri, ar to skanos (rindkopa no Nes-Menu papirusa Britu


55/57

Muzej organiz Izdas un Nepthys priesterienes, lai ts nosktu to ermeumatus (No. 10,188, col. 1), un tm ir pavlts vilkt aunu vilnu apsjus uzgalvm.) un linu drbju valkanu. Dai, patiesi, nekad nav pievrsuiuzmanbu par m lietm, kamr citi atpts apmierinti: Tie algoja paucieu no aitas (iespjams no Amen auna. Svtie dzvnieki bija vri un govis.),

tpc tie domja, ka pienkums nav tikai atturties no aitas miesas anas, betar no vilnas valkanas. Tie turpinja apraudt savus dievus, tpc tie skuvasevi. Gais debess zils linu zieds ir ldzgs zilm un dmakainm teriskajaidebess krsai, tpc tie valkja linus; turpretim o ritulu novroana unorganizanas patiesie iemesli nav vienveidgi, bet visiem vienldzgi un

pierasti, proti, rkrtjs viedoklis, kur tie trbu attlo, seko, atsaucoties uzPlatonu, tikai no tras nulles ldz trai pietuvinanai. Tagad , bez dienaiejaukans, un bez izkrnjumu vielas, var skatties uz tiem k stiem untriem; tau tie ir visa veida vilna, msu mati un msu nagi. Ir tau tik lielasspes, lai noemtu matus no ikvienas to ermeu daas, vienlaicgi valkjotaprbu no citu dzvnieku vilnas. Kad ms runjam Hesioda vrdus:

neapgrieam msu nagus, kamr ms esam dvana dievu svtkos, (is irPitagora teiciens; Hesiods saka t: Ne dievu svtkos no piecu zaru koka, arasu metlu atdalt lapotni no saus koka.) mums vajadztu saprast, ka vi arto gribja ieaudzint, ka stbu mums vajadztu sagatavot, pirms ms ieejamkd reliisk pienkum, ka ms neesam sevi attrjui, kamr mumsvajadztu pieemt svinbu nopietnbu. Tagad, kas attiecas uz liniem, tas saistsar zemes nemirstbu; un nav tikai auga raoana prtikai, bet vl vairk, tassniedz gaismu un gaumga veida aprbu, piemrotu valkanai, piemrotuvism gada sezonm, un nav tas audums un augs, kuru apd kaitki.

VII. Priesteri ir tik pedantiski, cenoties no visa, kas var palielint izkrnjumuvielas daudzumu, t, ka aj sakar, tie neatturas viengi no pkaugiem, un nockas un aitas gaas, bet, to milzgaj stb, tie pat izsij sli no saviemmiltiem un visas prtikas. To vii dara daudzu iemeslu d, bet galvenokrt

piesrojuma d, k Aristagoras saka mums, daudzi mazi kukaii ir noerti arto, kamr t saciet, un tpc tur tie tiek nogalinti, is uzskats ir pilnginiecgs un absurds. No ldzgiem motviem tiek ar piedvts Apis Vrsis,kam tie dod via deni no pai atdaltas akas, paiem mriem (ir diezganticams ka Apisam lika dzert no paas akas, bet denim vajadzjis nkt no

Nlas caur filtrciju. Vis senaj Memfis akas ir tikpat dzias cik dzia irNla.) un tie aizliedza viam dzert no Nlas, ne tpc, ka upe btu netra unpiesrota no krokodiliem, kas ir taj, k tas vartu likties, jo nav nekas

lielks, ko iptiei turtu lielk cie par Nlu, bet gan tpc, ka dei irnovroti k barojoi un taukaini (pc to liel bioloisko vielu un dzvniekuvielu sastva). Un tie cents aizkavt Apis vra aptaukoanos tikpat cik sev tocents aizliegt, jo tie baidjs, ka to ermei vartu bt tikpat viegli un gaiikdas ir to dvseles, un ka to mirsto daa vartu apspiest un apslptdievibu un nemirstbu.

VIII. Saules priesteri Heliopolis (iptieu tekstos to sauc par ANU, Bbelebrejiem t ir On) nekad nenesa vnu to tempos, jo tas esot nepiediengi

jebkura dieva apkalpoan, auties vna dzeranai, kamr tie ir Valdnieka unDieva tuvj apskat (Saules dievs bija RA). Citu dievbu priesteri nav tikskumaini aj sakar, jo tie lietoja to, lai gan niecgos daudzumos. Caur to

nopietno stanos tie pilnb atturjs no vna, un tie tikai visu laiku mcjsvai meditja, un klausjs un mcjs dievis patiesbas, kas darbojas caur


56/57

dievio dabu. Pat valdnieki, kuri ir k priesteri, daljs vn, mros, kdi tiemparakstti svtajs grmats, k to mums saka Hecataeus. paraa tikaieviesta Psammetichus valdanas laik, un pirms t laika tie vispr nedzravnu. Ja tie to lietoja, tad tikai izlejot t ziedojot to dieviem, tas nebija tpc,ka tie skattos uz to, k patkamu tiem, bet tie izlja to pri altriem, k to

ienaidnieku asinis, kuri bija cnjuies pagtn pret tiem. Jo tie ticja, kavnogulja pirmais stds izspraucas no zemes, pc tam, kad tas bija barojies noto miesas, kuri krita karos pret dieviem. Un tas ir iemesls, kpc dzerot to sululielos daudzumos padara cilvku traku un kas attiecas uz paiem, piepildot tosar pau senu asinm. Tdas lietas ir ststjis Eudoxus via otraj grmatCeojumi, ko vi uzzinjis no paiem priesteriem.

IX. Kas attiecas uz jras zivi, iptiei pamat atturas no visa veida zivm, betlieto tikai noteikta tipa zivis. Tdas, piemram, Oxyrhynchus (Per Matchet)iedzvotji nepieskarsies nevienai, kas ir noerta ar makeri; bet pausamaksu var gt par Oxyrhynchus Zivi (Iespjams Ldaka vai cntja zivs)

no kuras tie aizguvui savu nosaukumu, tie baids, ka is var aptraipt unapgnt to, kad strdnieki er o zivi. Syene audis (egypt. SUNU, BbelesSeweneh, msdienu Asvna) ldzgi atturas no Phagrus Zivs (Plaudis, egypt.an ), jo o zivi tie ir novrojui pirmo reiz pardamies to krastos, kad Nla sk

prplst, tie maks pau atldzbu brvprtgajiem ziotjiem, kas pazios opriecgo vsti. Priesteri atturas pilngi no vism zivm (Saldzinanai nodaaCXXXVIIA no Miruo Grmatas. Un rau, s lietas jveic cilvkam, kur irtrs, un ceremonili sts, tam, kur ned ne zivs miesu, kuram nav bijuiseksuli sakari ar sievieti (ll. 52,53)). Tpc, pirm mnea devtaj dien,kad visu prjo iptieu pienkums ir st ceptu zivi to mju durvju priek,tie tikai sadedzina ts, nepagarojot ts. ritula iemesli ir divi: pirmais un

visjocgkais, kas saistts ar Ozrisa un Typhon svto filozofiju, tiks skkizskaidrots cit viet. Otrais, kas ir vairk novrojams un paziojams, ir tas, kazivis nav ne gardums, ne ar nepiecieamais diena veids, fakts, kuruapstiprinjis Homrs, kur redzjis, ka Phaecians vai Ithacans nekad navlietojui s delikateses (lai gan abas ir salu auu grupas), zivju anu, ne arUlysses sabiedrotie to garo un garlaicgo ceojumu laik, ldz to prtika sarukaldz rkrtjai vajadzbai st zivis. sk sakot, tie uzskatja, ka jra ir izdzta nozemes ar uguns spku, un tpc atrodas rpus dabas robem; un t neesot

pasaules sastvdaa, ne ar ts elements, bet gan pretdabiska un samaitta unneveselgs atkritums.

X. Tas vartu bt atkargs no : iptieu reliiskajiem un ceremoniju rituliem,kas nekad nebija organizti uz neloiskiem pamatiem, ne ar veidoti uzfabulm un mticbu, bet dibinti ar to laimes un morles augstumu, kuru tienovrojuu, vai ar saglabjui kdu vrtgu vstures fragmentu, vai attlomums kdu dabas pardbu. Kas attiecas uz pretgumu, kas izteikts parspoliem, ir pilngi neiespjami, ka is riebums ir iemantots no Diktys

pasples, kur, kamr Izdu apsargja, ir iekritis up un noslcis, kad gribjispaemt spolu bunti. N, to, atturbas no spoliem, iemesls ir tds, kas tie irnovrojui to uzplaukumu un lielko eneriju dilsto mnes, un ar tpc, katie nav lietojami to svtkos (Spolu saiis tika piedvts miruajiem visosiptieu vstures periodos, un tie vienmr tika simbolizti k Horus baltie

zobi. Spoli galvenokrt tika lietoti medicn.) vai to atturbas un stbaslaik, jo pirmaj gadjum tie rada asaras, kas nk tiem, kuri tos lieto, un


57/57

pdjais, tie rada slpes. Tikpat iespaidgs, k iepriekjais, ir skats uz cku knetru dzvnieku, un tas ir pilnb anults no saraksta, jo novrots, ka tnosliece ir Mness dilana, un tie dom, ka tie, kuri dzer cku pienu varsaslimt ar lepru un cita veida dilstom slimbm. Paradums atturties no ckumiesas (cka tika asocita ar Setu, jeb Typhon, un to meln pasuga bija pai

neieredzta, jo t bija melna cka, kas iedra Horusam aci, un to sabojja.Skatt Miruo Grmatu, Nodau CXII.) nav nekad novrojams tiem, kuri upursivnmti Setam vienreiz gad, pilnmnes, un pc tam to apdot. Iemeslsdai viu rcbai ir ds: Typhon o dzvnieku medjot mness laik, nejauiatrada koka irstu, kur tika slpts Ozrisa ermenis, kuru vi nekavjotiessadalja gabalos. is ststs, tomr netiek pilnb pieemts, ir tdi, kuriskatoties uz to, mekljot dadas saistbas, atkljui daas tulkojumu kdas.Visi piekrt, sakot, liels bijis riebums, kuru senie iptiei izrdja, lai ktendti uz greznbu, drgumu un baudkrbu, ka pavljui uzcelt, cik vieniespjams pacelt, kolonnu vien no Tbu tempiem, pilnu ar lstiem pret tovaldnieku Meinis, kur pirmais tos aizvla prom no pirmatnjo vienkr un

taupg dzvesveida. Patieskais plra uzcelanas iemesls ir tds, ka:Technatis (egypt. TAFNEKHT, 24th Dyn. Pirmais valdnieks), kur irBocchoris tvs, veda savu armiju pret Arbiem, bet via krava un krjumineatnca pie via tik tri cik prasts, un tpc tika pavlts st visa veidatrcgo prtiku, kas iespjama, un dot, vi apgls uz tuksnesgas zemes unoti veselgi iemiga. Tas deva viam lielu mlestbu pret trcgu un vienkru

prtiku, un pamudinja viu nozkt Meinis piemiu, un ar priesteru ataujuvi publiski iekala savus lamu un lstu vrdus pret Meinis uz plra (citstst Tafnekht nav Tbu autoritte).

XI. Tagad iptieu valdnieki vienmr izvljs vai nu karavra amatu vaipriestera amatu, karavri tika cienti un apbrnoti ar to drosirdbu, bet priesteriar to gudrbu. Ja izvle krita par kareivjiem, vi nekavjoties tika ieceltspriesteru krt, un tie instruja to neskaidraj un slepenaj filozofij, filozofij,kas galvenokrt bija fabulu un alegoriju form, un attloja tikai tumusmjienus un neskaidrus patiesbas atplaiksnjumus. ie priesteru mjienimums daudzos piemros, galvenokrt ar sfinksm, kuras tiem liks novietotasar nolku to tempu priek k to teoloijas mklain daba. im mrim irieraksts, kuru tie iegravja virs Atnu statujas Saiis (egypt. Sa), kuru tieidentificja ar Izdu: Es esmu viss kas bijis, kas ir, un, kas vl bs: un manu

plvuru vl cilvks nav paclis. Td manier vrds Amoun, vai tizteiciens Grieu valod, Ammn, kur tiek uzskatts par iptieu Zevu,

tiek Sebennite pilstas Manetho(vi ir pabeidzis iptes Vsturi priekPtolemy II., un dzvoja ap 270 B.C., tikai valdnieku saraksts no ts irsaglabjies) interpretts apzmjot slptuve vai kaut kas, kas ir apslpts(Amen nozm apslpts, bet AMEN ir apslptais dievs). AbderaHecataeus saka mums, ka iptiei izveido o terminu, lai izsauktu r kaut kocitu. Ja tas, t ir, tad to Amoun piesaukana ir tas pats, kas saucot augstko

btni, kuru tie uzskata par apslptu un slptuvi vispasaules dab, laipardtos t viiem Tik piesardzga un atturga ir iptieu gudrba tajs

e.a.wallis budge__legends of gods

Documents