latvijas vide skaitÏos 2018. gadÂ: klimata pârmaiòas, dabas … · 2019-12-16 · latvijas vide...
Post on 27-Jun-2020
0 Views
Preview:
TRANSCRIPT
Arvien tuvâk
faktiem un
cilvçkiem!
2019
LATVIJAS VIDE SKAITÏOS 2018. GADÂ: klimata pârmaiòas, dabas resursi un vides kvalitâte
ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES: climate change, natural resources and environmental quality 2018
CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
CENTRAL STATISTICAL BUREAU OF LATVIA
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ:
KLIMATA PĀRMAIŅAS, DABAS RESURSI
UN VIDES KVALITĀTE
ENVIRONMENT OF LATVIA IN
FIGURES: CLIMATE CHANGE, NATURAL
RESOURCES AND ENVIRONMENTAL
QUALITY
2018
STATISTISKO DATU KRĀJUMS
COLLECTION OF STATISTICS
RĪGA
2019
2
Datu krājumā sniegti statistiskie dati par investīciju izlietojumu un kārtējām izmaksām dabas resursu un apkārtējās
vides aizsardzībai (izlases apsekojuma dati), par piesārņojošo vielu izplūdi atmosfērā no stacionārajiem avotiem, vides
kvalitāti, par klimata pārmaiņām, siltumnīcefekta gāzu emisijām, energoresursu patēriņu, par dabas resursiem un to
izmantošanu (materiālu plūsmām, resursu efektivitāti), mežsaimniecību un atkritumu apsaimniekošanu 2018. gadā. Dati
ir salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem, kā arī atsevišķi rādītāji publicēti arī sadalījumā pa pilsētām.
Informācijas sagatavošanā par gaisa aizsardzību, vides kvalitāti, gaisa emisiju kontiem, kā arī sadzīves un bīstamajiem
atkritumiem izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
* * *
The collection of statistics presents information on environmental investment and current expenditure on protection of natural resources and environment (sample survey data), it also contains information on the emission of polluting substances into the atmosphere from stationary sources, environmental quality, climate change, greenhouse gas emissions, consumption of energy resources, natural resources and utilisation thereof ( material flow accounts, resources efficiency), forestry and waste management in 2018. The indicators are comparable to the previous years and in some tables are broken down by city.
The information on air protection, environmental quality, air emissions accounts, as well as generation of municipal and hazardous waste was developed based on the data of the Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
NOSACĪTIE APZĪMĒJUMI
EXPLANATION OF SYMBOLS
Parādība nav konstatēta - Magnitude zero
Parādība ir konstatēta, bet tās
lielums ir mazāks par pusi no
lietotās mērvienības
0; 0,0 Magnitude less than half of
the unit employed
Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi … Data not available or too uncertain for
presentation
© Centrālā statistikas pārvalde, 2019.
Central Statistical Bureau of Latvia, 2019.
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
Reproductions and quotations are permitted on condition
that the source is stated.
Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301
tālrunis: 67366922; info@csb.gov.lv;
www.csb.gov.lv
Lāčplēša iela 1, Riga, LV-1301
phone: +371 67366922; info@csb.gov.lv;
www.csb.gov.lv
ISBN 978-9984-06-540-3
ISSN 2255-8055 (PDF)
ISSN 1407-0766 (druka/print)
19-020-000
3
SATURA RĀDĪTĀJS
CONTENTS
Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red.) 7
Statistical Classification of Economic Activities in the European Community (NACE Rev.2)
Lietotie saīsinājumi 11
Abbreviations
1. ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS 12
GEOGRAPHICAL CHARACTERISTICS
1.1. Latvijas teritorija pēc zemes lietošanas veida 12
Territory of Latvia by type of land use
Diagr. 1.2. Latvijas kopējās platības struktūra; 01.01.2019 12
Fig. Structure of the total area of Latvia; 01.01.2019
Diagr. 1.3. Teritorijas struktūra Baltijas valstīs un ES-28; 2015 13
Fig. Land cover in Baltic states and EU-28; 2015
1.4. Nacionālie parki un dabas rezervāti 13
National parks and strict nature reserves
Diagr. 1.5. Dabas aizsardzības mežu platības; 2010–2018 14
Fig. Forests in nature protection areas; 2010–2018
Diagr. 1.6. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā; 2018 15
Fig. Mean monthly air temperature in Latvia; 2018
1.7. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Rīgā; 2010–2018 15
Mean monthly air temperature in Riga; 2010–2018
2. DABAS RESURSI UN TO IZMANTOŠANA 16
NATURAL RESOURCES AND THEIR USE
2.1. Materiālu plūsmas konti 16
Material flow accounts
2.1.1. Materiālu plūsmas konti; 2010, 2015–2018 17
Material flow accounts; 2010, 2015–2018
Diagr. 2.1.2. Resursu produktivitāte IKP/DMC; 2005–2018 18
Fig. Resource productivity as GDP/DMC; 2005–2018
Diagr. 2.1.3. Iekšzemes materiālu patēriņš un tiešā materiālu ieejošā plūsma uz vienu iedzīvotāju;
2005–2018
18
Fig. Domestic material consumption and direct material input per capita; 2005–2018
2.2. Meža resursi 19
Forest resources
2.2.1. Galvenie Latvijas mežu raksturojošie rādītāji; 2006–2009, 2014, 2019 19
Key forest indicators in Latvia; 2006–2009, 2014, 2019
Diagr.
Fig.
2.2.2. Mežaudžu platību struktūra pēc koku sugas Latvijas mežos
Structure of forest stands in Latvia by tree species 20
Diagr. 2.2.3. Izcirstās krājas; 2010–2018 20
Fig. Timber felling; 2010–2018
Diagr. 2.2.4. Galvenā cirte un meža atjaunošana; 2010–2018 21
Fig. Final felling and forest regeneration; 2010–2018
Diagr. Fig.
2.2.5. Ugunsgrēku skaits un uguns skartā platība meža zemēs; 2010–2018
Number of forest fires and forest land area affected by fire; 2010–2018 21
2.3. Zivsaimniecība 22
Fishery
2.3.1. Galvenie Latvijas zvejniecību raksturojošie rādītāji; 2010–2018 22
Key fishery indicators in Latvia; 2010–2018
Diagr. 2.3.2. Nozveja pa zivju sugām; 2010–2018 23
Fig. Fish catches by fish species; 2010–2018
Diagr. 2.3.3. Nozveja Baltijas valstīs; 2010-2017 23
Fig. Fish catches in Baltic states; 2010-2017
2.4. Medības 24
Hunting
2.4.1. Medījamo dzīvnieku skaits (uz 1. aprīli); 2012–2019 24
Number of game animals (April 1st); 2012–2019
2.4.2. Medību sezonā nomedītie dzīvnieki; 2012–2018 24
Game animals killed during hunting season; 2012–2018
4
3. ATKRITUMI 25
WASTE
3.1. Sadzīves atkritumi 25
Municipal waste
3.1.1. Sadzīves atkritumu daudzums valstī; 2018 25
Amount of municipal waste in the country; 2018
Diagr. 3.1.2. Radītais un savāktais sadzīves atkritumu daudzums valstī; 2010–2018 26
Fig. Municipal waste generated and collected in the country; 2010–2018
Diagr. 3.1.3. Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju ES-28; 2017 26
Fig. Municipal waste generated per capita in EU-28; 2017
Diagr. 3.1.4. Pārstrādātais un apglabātais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Baltijas
valstīs un ES-28; 2017
27
Fig. Municipal waste recycled and landfilled per capita in Baltic states and EU-28; 2017
Diagr. 3.1.5. Pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvars no radītajiem sadzīves atkritumiem Baltijas
valstīs un ES-28; 2005, 2010-2017
Municipal waste recycled in generated in Baltic states and EU-28; 2005, 2010-2017
27
Fig. 3.2. Bīstamie atkritumi 28
Hazardous waste
3.2.1. Bīstamo atkritumu daudzums valstī; 2018 28
Amount of hazardous waste in the country; 2018
Diagr. 3.2.2. Radītais un savāktais bīstamo atkritumu daudzums valstī; 2010–2018 28
Fig. Hazardous waste generated and collected in the country; 2010–2018
4. GAISA PIESĀRŅOJUMS 29
AIR POLLUTION
4.1. Gaisa piesārņojums no stacionāriem avotiem 29
Air pollution from stationary sources
4.1.1. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem; 2010–2018 30
Emissions from stationary air pollution sources; 2010–2018
Diagr. 4.1.2. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem Latvijas lielākajās
pilsētās; 2018
30
Fig. Emissions from stationary air pollution sources in largest cities of Latvia; 2018
Diagr. 4.1.3. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no katlumājām un no stacionāriem avotiem;
2010–2018
31
Fig. Emissions from heat plant and other stationary air pollution sources; 2010–2018
4.1.4. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionārajiem avotiem statistiskajos
reģionos; 2018
31
Emissions from stationary air pollution sources by statistical region; 2018
4.1.5. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem sadalījumā pa
darbības veidiem; 2018
32
Emissions from stationary air pollution sources by economic activity; 2018
4.1.6. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no katlumājām sadalījumā pa darbības veidiem;
2018
33
Emissions from heat plants by economic activity; 2018
4.1.7. Sēra dioksīda (SO2) emisiju apjoms atmosfērā no stacionāriem avotiem; 2010–2018 34
SO2 emitted into atmosphere from stationary air pollution sources; 2010–2018
Diagr. 4.1.8. SOx piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 35
Fig. Emissions of SOx in Baltic states and EU-28; 2010–2017
Diagr. 4.1.9. NMGOS piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 35
Fig. Emissions of NMVOC in Baltic states and EU-28; 2010–2017
Diagr. 4.1.10. PM10 piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 36
Fig. Emissions of PM10 in Baltic states and EU-28; 2010–2017
Diagr. 4.1.11. NOx piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 36
Fig. Emissions of NOx in Baltic states and EU-28; 2010–2017
4.2. Vides kvalitāte 37
Environmental quality
4.2.1. Gaisa kvalitāte; 2018 37
Air quality; 2018
5
5. KLIMATA PĀRMAIŅAS 38
CLIMATE CHANGE
5.1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju konti 38
Greenhouse gas air emission accounts
5.1.1. CO2 emisijas; 2010, 2013–2017 39
CO2 emissions; 2010, 2013–2017
5.1.2. CH4 emisijas; 2010, 2013–2017 40
CH4 emissions; 2010, 2013–2017
5.1.3. N2O emisijas; 2010, 2013–2017 41
N2O emissions; 2010, 2013–2017
5.1.4. Netiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas; 2017 42
Emissions of indirect greenhouse gases; 2017
Diagr. 5.1.5. CO2, CH4 un N2O emisiju intensitāte Latvijā; 2010-2017
CO2, CH4 and N2O emissions intensity in Latvia; 2010-2017 43
Fig. Diagr. 5.1.6. Siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti; 2017
Emissions of greenhouse gasses by source sector; 2017 43
Fig. Diagr. 5.1.7. Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju Latvijā un ES-28; 2010–2017
Greenhouse gas emissions per capita in Latvia and EU-28; 2010–2017 44
Fig. Diagr. 5.1.8. Mājsaimniecībās radītās siltumnīcefekta gāzu emisiju īpatsvars no kopējām emisijām;
2010–2017
44
Fig. Share of greenhouse gas emissions from households in total emissions; 2010–2017
Diagr. 5.1.9. Lauksaimniecībā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Baltijas valstīs un ES-28;
2010-2017
Greenhouse gas emissions from agriculture in Baltic states and EU-28; 2010-2017
45
Fig.
Diagr. 5.1.10. Transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017
Greenhouse gas emissions from transport in Baltic states and EU-28; 2010–2017 45
Fig. Diagr.
Fig.
5.1.11. Kopējā energoresursu patēriņa siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte Baltijas valstīs un
ES-28; 2010–2017
Greenhouse gas emissions intensity of energy consumption in Baltic states and EU-28; 2010–2017
46
5.2. Energoresursi 47
Energy resources
Diagr.
Fig. 5.2.1. Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā; 2000; 2005, 2010–2018
Gross inland consumption of energy resources in Latvia; 2000; 2005, 2010–2018 48
Diagr. 5.2.2. Atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā; 2005, 2010-2017
Share of renewable energy in gross final energy consumption in Latvia; 2005, 2010-2017 48
Fig. Diagr. 5.2.3. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā
Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017
49
Fig. Share of renewable energy in gross final energy consumption in Baltic states and EU-28; 2010–2017
Diagr. 5.2.4. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transportā Baltijas valstīs
un ES-28; 2010–2017 Share of renewable energy in transport sector in Baltic states and EU-28; 2010–2017
49
Fig.
Diagr. 5.2.5. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā Baltijas
valstīs un ES-28; 2010–2017 Share of renewable energy in electricity production in Baltic states and EU-28; 2010–2017
50
Fig.
5.2.6. Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem; 2010, 2015–2018 50
Electricity produced from renewable sources; 2010, 2015–2018
Diagr. 5.2.7. Enerģijas intensitāte Latvijā un ES-28; 2005, 2010–2017 51
Fig. Energy intensity of the economy in Latvia and EU-28; 2005, 2010–2017
Diagr. 5.2.8. Enerģijas produktivitāte Latvijā un ES-28; 2005, 2010–2017 51
Fig. Energy productivity in Latvia and EU-28; 2005, 2010–2017
Diagr. 5.2.9. Kopējais energoresursu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs un ES-28;
2010–2017
52
Fig. Gross inland energy consumption per capita in Baltic states and EU-28; 2010–2017
Diagr. 5.2.10. Energoresursu galapatēriņa un pievienotās vērtības īpatsvars apstrādes rūpniecībā Latvijā;
2017
Final energy and added value share in manufacturing; 2017
53
Fig.
6
Diagr. 5.2.11. Energoresursu gala patēriņš mājsaimniecībās uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs un ES-
28; 2010-2017
Final energy consumption in households per capita in Baltic states and EU-28; 2010-2017
54
Fig.
Diagr. 5.2.12. Enerģētiskā atkarība Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 54
Fig. Energy dependence in Baltic states and EU-28; 2010–2017
Diagr. Fig.
5.2.10. Elektroenerģijas vidējās cenas Baltijas valstīs un ES-28; 2018
Average price of electricity in Baltic states and EU-28; 2018 55
6. VIDES EKONOMIKA 56
ENVIRONMENTAL ECONOMICS
6.1. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai 56
Environmental protection expenditure
6.1.1. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzības jomās; 2018 57
Environmental protection expenditure by environmental domain; 2018
Diagr. 6.1.2. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai; 2010–2018 58
Fig. Environmental protection expenditure; 2010–2018
Diagr. 6.1.3 Investīcijas vides aizsardzībai pēc finansēšanas avota; 2018 58
Fig. Investments in environmental protection by source of funding; 2018
Diagr. 6.1.4. Investīcijas vides aizsardzībai pēc darbības veida un vides jomas; 2018 59
Fig. Investments in environmental protection by economic activity and environmental domain; 2018
Diagr. Fig.
6.1.5. Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai pēc darbības veida; 2018
Current expenditure on environmental protection by economic activity; 2018 60
Diagr. 6.1.6. Ekoinovāciju indekss ES valstīs; 2018 61
Fig. Eco-innovation index in EU countries; 2018
6.2. Vides nodokļi 62
Environmental taxes
Diagr. 6.2.1. Vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un sociālajām
apdrošināšanas iemaksām Baltijas valstīs un ES-28; 2005, 2010–2017 63
Fig. Share of environmental taxes in total tax revenues from taxes and social contributions in Baltic states and EU-28; 2005, 2010–2017
Diagr. 6.2.2. Vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Baltijas valstīs un ES-28;
2005, 2010–2017 63
Fig. Share of environmental tax revenues in gross domestic product in Baltic states and ES-28; 2005, 2010–2017
6.2.3. Vides nodokļi pa darbības veidiem; 2016
Environmental taxes by economic activity; 2016 64
Diagr. 6.2.4. Vidējā Eiropas Savienības CO2 emisiju kvotas (EUA) cena Eiropas enerģijas biržā;
2013-2018
Average CO2 European emission allowances (EUA) price in European energy exchange; 2013-2018
65
Fig.
7
SAIMNIECISKO DARBĪBU STATISTISKĀ KLASIFIKĀCIJA (NACE 2. red.) STATISTICAL CLASSIFICATION OF ECONOMIC ACTIVITIES IN THE EUROPEAN COMMUNITY (NACE REV. 2)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Darbības apraksts
Description
A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Agriculture, Forestry and Fishing 01 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības
Crop and animal production, hunting and related service activities 02 Mežsaimniecība un mežizstrāde
Forestry and logging 03 Zivsaimniecība
Fishing and aquaculture B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Mining of coal and lignite 05 Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve
Mining of coal and lignite 06 Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve
Extraction of crude petroleum and natural gas 08 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Other mining and quarrying 09 Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības
Mining support service activities C Apstrādes rūpniecība
Manufacturing 10 Pārtikas produktu ražošana
Manufacture of food products 11 Dzērienu ražošana
Manufacture of beverages 12 Tabakas izstrādājumu ražošana
Manufacture of tobacco products 13 Tekstilizstrādājumu ražošana
Manufacture of textiles 14 Apģērbu ražošana
Manufacture of wearing apparel 15 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana
Manufacture of leather and related products 16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu
ražošana
Manufacture of wood and of products of wood and cork, except furniture; manufacture of articles of straw and plaiting materials
17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana
Manufacture of paper and paper products 18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana
Printing and reproduction of recorded media 19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana
Manufacture of coke and refined petroleum products 20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana
Manufacture of chemicals and chemical products 21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana
Manufacture of basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana
Manufacture of rubber and plastic products 23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
Manufacture of other non-metallic mineral products 24 Metālu ražošana
Manufacture of basic metals 25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas
Manufacture of fabricated metal products, except machinery and equipment
8
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Darbības apraksts
Description
26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana
Manufacture of computer, electronic and optical products 27 Elektrisko iekārtu ražošana
Manufacture of electrical equipment 28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana
Manufacture of machinery and equipment n.e.c. 29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana
Manufacture of motor vehicles, trailers and semi-trailers 30 Citu transportlīdzekļu ražošana
Manufacture of other transport equipment 31 Mēbeļu ražošana
Manufacture of furniture 32 Cita veida ražošana
Other manufacturing 33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana
Repair and installation of machinery and equipment D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
Electricity, gas, steam and air conditioning supply 35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
Electricity, gas, steam and air conditioning supply
E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija
Water supply, sewerage, waste management and remediation activities 36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde
Water collection, treatment and supply 37 Notekūdeņu savākšana un attīrīšana
Sewerage 38 Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde
Waste collection, treatment and disposal activities; materials recovery 39 Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi
Remediation activities and other waste management services F Būvniecība
Construction 41 Ēku būvniecība
Construction of buildings 42 Inženierbūvniecība
Civil engineering 43 Specializētie būvdarbi
Specialised construction activities G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
Wholesale and retail trade; repair of motor vehicles and motorcycles 45 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts
Wholesale and retail trade and repair of motor vehicles and motorcycles 46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Wholesale trade, except of motor vehicles and motorcycles 47 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Retail trade, except of motor vehicles and motorcycles H Transports un uzglabāšana
Transportation and storage 49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports
Land transport and transport via pipelines 50 Ūdens transports
Water transport 51 Gaisa transports
Air transport 52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības
Warehousing and support activities for transportation 53 Pasta un kurjeru darbība
Postal and courier activities
9
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Darbības apraksts
Description
I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
Accommodation and food service activities 55 Izmitināšana
Accommodation 56 Ēdināšanas pakalpojumi
Food and beverage service activities J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Information and communication 58 Izdevējdarbība
Publishing activities 59 Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana
Motion picture, video and television programme production, sound recording and music publishing activities
60 Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide
Programming and broadcasting activities 61 Telekomunikācija
Telecommunications 62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības
Computer programming, consultancy and related activities 63 Informācijas pakalpojumi
Information service activities K Finanšu un apdrošināšanas darbības
Financial and insurance activities 64 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu
Financial service activities, except insurance and pension funding
65 Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo
apdrošināšanu
Insurance, reinsurance and pension funding, except compulsory social security 66 Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības
Activities auxiliary to financial services and insurance activities L Operācijas ar nekustamo īpašumu
Real estate activities 68 Operācijas ar nekustamo īpašumu
Real estate activities M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Professional, scientific and technical activities 69 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi
Legal and accounting activities 70 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās
Activities of head offices; management consultancy activities 71 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze
Architectural and engineering activities; technical testing and analysis 72 Zinātniskās pētniecības darbs
Scientific research and development 73 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi
Advertising and market research 74 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Other professional, scientific and technical activities 75 Veterinārie pakalpojumi
Veterinary activities N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
Administrative and support service activities 77 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings
Rental and leasing activities 78 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu Employment activities
79 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi
Travel agency, tour operator and other reservation service and related activities
10
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Darbības apraksts
Description
80 Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana
Security and investigation activities 81 Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi
Services to buildings and landscape activities 82 Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības
Office administrative, office support and other business support activities O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
Public administration and defence; compulsory social security 84 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
Public administration and defence; compulsory social security P Izglītība
Education 85 Izglītība
Education
Q Veselība un sociālā aprūpe
Human health and social work activities 86 Veselības aizsardzība
Human health activities 87 Sociālā aprūpe ar izmitināšanu
Residential care activities 88 Sociālā aprūpe bez izmitināšanas
Social work activities without accommodation R Māksla, izklaide un atpūta
Arts, entertainment and recreation 90 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības
Creative, arts and entertainment activities 91 Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība
Libraries, archives, museums and other cultural activities 92 Azartspēles un derības
Gambling and betting activities 93 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība
Sports activities and amusement and recreation activities S Citi pakalpojumi
Other service activities 94 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība
Activities of membership organisations 95 Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts
Repair of computers and personal and household goods 96 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana
Other personal service activities T Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu
sniegšana individuālajās mājsaimniecībās
Activities of households as employers; undifferentiated goods- and services-producing activities of households for own use
97 Mājsaimniecību kā darba devēju darbība ar algotā darbā nodarbinātām personām
Activities of households as employers of domestic personnel 98 Pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās
Undifferentiated goods- and services-producing activities of private households for own use U Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība
Activities of extraterritorial organizations and bodies 99 Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība
Activities of extraterritorial organisations and bodies
11
LIETOTIE SAĪSINĀJUMI LIST OF ABBREVIATIONS
GOS – gaistošie organiskie savienojumi
VOC – volatile organic compounds
NMGOS – nemetāna gaistošie organiskie savienojumi NMVOCS – non-methane volatile organic compounds
SO2 – sēra dioksīds SO2 – sulphur dioxide
SOx – sēra oksīdi SOx - sulphur oxides
NOx – slāpekļa oksīdi NOx – nitrogen oxides
N2O – slāpekļa oksīds N2O – nitrous oxide
CO – oglekļa oksīds CO – carbon monoxide
CO2 – oglekļa dioksīds CO2 – carbon dioxide
CH4 – metāns CH4 – methane
HFC – fluorogļūdeņraži HFCs – hydrofluorocarbons
PFC – perfluorogļūdeņraži PFCs – perfluorocarbons
SF6 – heksafluorīds SF6 – sulphur hexafluoride
Rg – gada vidējās koncentrācijas robežlielums Rg – allowed quantity of mean yearly concentration
Rd – maksimālais diennakts koncentrācijas robežlielums Rd – allowed quantity of maximum daily concentration
Rh – maksimālais stundas koncentrācijas robežlielums Rh – allowed quantity of maximum hourly concentration
DMC – iekšzemes materiālu patēriņš DMC – domestic material consumption
DMI – tiešā materiālu ieejošā plūsma DMI – direct material input
NACE 2. red. – saimniecisko darbību statistiskā
klasifikācija Eiropas Kopienā
NACE Rev.2 – Statistical Classification of Economic Activities in the European Community
SEG – siltumnīcefekta gāzes GHG – greenhouse gases
IKP – iekšzemes kopprodukts GDP – gross domestic product
1 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
12
1. ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS GEOGRAPHICAL CHARACTERISTICS
Latvijas kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km2, no kuriem
96 % ir sauszemes teritorija, bet 4 % – iekšzemes ūdeņi.
Valsts robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un
Lietuvu sauszemē ar kopgarumu 1 388 km un ar Zviedriju
veido jūras robežu ar kopgarumu 498 km.
Latvija atrodas mērenā klimata joslā; relatīvi līdzenais
reljefs, jūras tuvums un no Atlantijas okeāna nestās gaisa
masas ietekmē tās klimatu. Valsts teritorijā valda maigs un
mitrs klimats, un ir vērojama izteikta četru gadalaiku
maiņa. 2018. gada vēsākajā mēnesī – februārī – vidējā
gaisa temperatūra bija -4,9 C, bet siltākajā mēnesī – jūlijā –
vidējā gaisa temperatūra bija +19,8°C.
Tā kā Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumos,
tā ir līdzenumu valsts. Reljefa augstākais punkts atrodas
312 m virs jūras līmeņa. Valsts teritorijā ir vairāk nekā
12 tūkstoši upju un 2 tūkstoši ezeru.
The total area of Latvia comprises 64.6 thousand km2, of which 96 % are occupied by land, while the remaining 4 % are covered by inland waters. The country has 1 388 km long land border with Estonia, Russia, Belarus and Lithuania and 498 km long maritime border with Sweden. Latvia is located in the temperate climate zone; relatively flat terrain, the proximity to the sea and air masses from the Atlantic Ocean influence climate in the country. Climate is mild and humid with four explicit seasons. In 2018, the mean air temperature in February, the coldest month of the year, comprised -4.9 C, while in July, the hottest month, it constituted +19.8°C. Latvia is located in the western part of the East European Plain and is rich in lowlands. The highest point of the relief is located 312 m above the sea level. Within the country territory, there are more than 12 thousand rivers and two thousand lakes.
1.1. LATVIJAS TERITORIJA PĒC ZEMES LIETOŠANAS VEIDA TERRITORY OF LATVIA BY TYPE OF LAND USE
(tūkstošos kvadrātkilometru/ thousand square kilometers)
Zemes lietošanas veids Platība Type of land use
Pavisam 64.6 Total
Sauszeme 62.1 Land
lauksaimniecībā izmantojamā zeme 23.2 agricultural land
mežs 30.8 forest Iekšzemes ūdeņi 2.5 Inland waters
CSP datubāze internetā (tabula: GZG010).
CSB online database (Table number: GZG010).
1.2. LATVIJAS KOPĒJĀS PLATĪBAS STRUKTŪRA; 01.01.2019.
STRUCTURE OF THE TOTAL AREA OF LATVIA; 01.01.2019
(procentos/ per cent)
Valsts zemes dienesta Latvijas administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību zemes pārskats 2019. gada 1. janvārī.
Land Report of the Republic of Latvia on areas registered with the State Land Service on 1 January 2019.
47.8%
35.8%
4.1%
3.5%3.4%
2.2% 1.6% 1.6%Mežs/ Forests
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme/ Agricultural land
Iekšzemes ūdeņi/ Inland waters
Pārējās zemes platības/ Other land
Purvs/ Swamps
Zeme zem ceļiem/ Roads
Krūmājs/ Bushes
Zeme zem ēkām un pagalmiem/ Yards
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 1
13
1.3. TERITORIJAS STRUKTŪRA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2015 LAND COVER IN BALTIC STATES AND EU-28; 2015
(procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: lan_lcv_ovw). Eurostat data (online data code: lan_lcv_ovw).
1.4. NACIONĀLIE PARKI UN DABAS REZERVĀTI
NATIONAL PARKS AND STRICT NATURE RESERVES
Dibināšanas gads
Year of foundation
Platība, hektāros
Area, hectares
Nacionālie parki/ National parks
Ķemeri 1997 36 180
Gauja 1973 91 790
Slītere 1923 16 414
Rāzna 2007 59 615
Dabas rezervāti/ Strict nature reserves
Moricsala 1912 818
Grīņi 1936 1 455
Krustkalni 1977 2 978
Teiči 1982 19 779
Dabas aizsardzības pārvaldes dati.
Data of the Nature Conservation Agency.
0 20 40 60 80 100
Lietuva/ Lithuania
Igaunija/ Estonia
Latvija/ Latvia
ES-28/ EU-28
Meža zeme/ Woodland
Aramzeme/ Cropland
Iekšzemes ūdeņi/ Inland waters
Pārējā zeme/ Other land
1 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
14
1.5. DABAS AIZSARDZĪBAS MEŽU PLATĪBAS; 2010–2018 FORESTS IN NATURE PROTECTION AREAS; 2010–2018 (tūkstošos hektāru/ thousand hectares)
CSP datubāze internetā (tabula: MSG060).Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table number: MSG060). Source: State Forest Service.
9.1 8.6 8.7 8.7 8.7 8.9 8.9 8.9 8.9
102.2 102.8 102.8 103.4 103.8 100.7 100.3 102.1 102.6
98.7 104.0 105.5 106.0 106.5 107.6 106.5 107.1 107.1
62.5 63.1 63.0 63.3 63.5 63.4 63.1 63.4 64.0
78.782.1 82.1 82.4 82.9 83.5 83.8 84.5 84.4
3.5 3.5 3.1 3.0 3.1 3.1
102.198.7 98.2 99.6 99.3 97.4 98.2 104.0 111.1
39.4 38.1 39.2 41.8 41.041.4
42.2
16.8 16.6
13.6 13.2 13.8 12.5 13.012.7
12.1
0
100
200
300
400
500
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Īpaši aizsargājamo iecirkņu meži un bioloģiski vērtīgi meži/ Special protection forest areas and biologically
valuable forests
Mikroliegumu meži/ Forests in microreserves
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu meži/ Environment and natural resources protection forest
Dabas pieminekļu meži/ Forests in natural monuments
Aizsargājamo ainavu apvidu meži/ Forests in protected landscape areas
Dabas parku meži/ Forests in nature parks
Dabas liegumu meži/ Forests in nature reserves
Nacionālo parku meži/ Forests in national parks
Dabas rezervātu meži/ Forests in strict nature reserves
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 1
15
1.6. MĒNEŠA VIDĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA LATVIJĀ; 2018 MEAN MONTHLY AIR TEMPERATURE IN LATVIA; 2018
(Celsija grādos/ degrees Celsius)
CSP datubāze internetā (tabula: GZG070). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table number: GZ5G070). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
1.7. MĒNEŠA VIDĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA RĪGĀ; 2010–2018
MEAN MONTHLY AIR TEMPERATURE IN RIGA; 2010–2018
Periods Period
Vidējā gaisa temperatūra, oC
Mean air temperature, oC
ilggadīgo
novērojumu dati
long-term observations
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
I -4.4 -10.4 -2.0 -2.3 -5.3 -5.1 -0.1 -6.1 -2.1 -0.8
II -3.8 -4.2 -7.0 -7.5 -0.8 1.1 0.8 1.9 -1.6 -5.6
III 0.0 0.4 0.8 2.1 -3.8 4.7 4.6 2.4 3.1 -0.9
IV 5.9 7.0 7.9 7.4 4.9 8.6 6.9 7.5 5.2 9.3
V 12.6 13.6 12.6 13.3 15.7 13.3 11.4 15.4 12.2 17.4
VI 16.8 16.2 18.5 15.5 19.2 15.2 15.6 17.9 15.6 17.6
VII 17.9 23.2 21.1 19.6 19.1 21.4 17.5 19.3 17.4 21.5
VIII 17.0 20.3 17.9 17.2 18.3 18.4 19.4 17.4 18.2 20.3
IX 12.4 12.6 14.2 14.0 13.1 14.2 14.5 12.5 13.7 15.8
X 7.5 6.0 8.8 7.8 8.9 7.5 6.9 5.7 7.3 9.3
XI 2.3 3.3 5.1 4.7 5.3 3.1 5.2 1.6 4.3 3.9
XII -2.0 -5.8 2.6 -3.9 2.7 -0.2 3.7 1.8 1.8 -0.5
CSP datubāze internetā (tabula: GZ010m). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table number: GZ010m). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
-1.6
-6.9
-2.4
7.8
15.3 15.8
19.818.7
14.6
8.1
3.0
-1.1
-5.3 -4.9
-1.3
4.6
11.0
14.916.4 15.7
11.4
6.8
1.6
-2.7
-10
-5
0
5
10
15
20
25
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
Faktiski/ Actual Norma/ Normal
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
16
2. DABAS RESURSI UN TO IZMANTOŠANA NATURAL RESOURCES AND THEIR USE
Dabas resursi ir resursi, ko izmanto vai tiem pastāv
potenciāls tikt izmantotiem cilvēces materiālo bagātību
radīšanai, ar mērķi nodrošināt tās eksistenci un labklājības
paaugstināšanu. Lai cik bagāta būtu mūsu planētas daba un
cik daudzveidīgi būtu tās resursi, perspektīvā tie visi ir
ierobežoti un, tikpat strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam un
patēriņam, daļa no tiem izsīks ievērojami ātrāk nekā tiks
rastas iespējas tos aizvietot ar citiem resursiem vai
izejvielām. Līdz ar to ir augstu jāvērtē dabas resursu
nozīme, un tie jāizmanto ilgtspējīgi, t.i., mūsdienu
vajadzības jāapmierina, neradot draudus nākamo paaudžu
vajadzību apmierināšanai.
Natural resources are resources that are used or may potentially be used in creation of material wealth of the mankind in order to ensure existence and promote prosperity thereof. No matter how rich our planet's nature is and how diverse its resources are, in perspective they are all limited, and with the rapidly growing population and consumption, some of them will run short much sooner than opportunities for substituting them with other resources or raw materials will be found. Therefore, it is extremely important to appreciate the significance of natural resources and use them sustainably, namely, today's needs should be met without compromising the needs of future generations.
2.1. MATERIĀLU PLŪSMAS KONTI
MATERIAL FLOW ACCOUNTS
Materiālu plūsmas kontos ietver visus cietos, gāzveida
un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas),
ko mēra masas vienībās gadā.
Iekšzemes ieguves (DE) kategorijā iekļauj cieto, šķidro un
gāzveida materiālu (izņemot gaisu un ūdeni) gada
daudzumu, ko iegūst no dabiskas vides, lai izmantotu
ekonomikā.
Fizisks imports un eksports ietver visas importētās vai
eksportētās preces masas vienībās. Tirgotās preces ir
preces visos apstrādes posmos no izejmateriāliem līdz
gatavām precēm.
Iekšzemes materiālu patēriņš (DMC) raksturo kopējo
materiālu patēriņu valstī, un to aprēķina, gada laikā valsts
teritorijā iegūto izejmateriālu daudzumu saskaitot ar
kopējo fizisko importa apjomu un atņemot kopējo fizisko
eksporta apjomu.
Tiešā materiālu ieejošā plūsma (DMI) raksturo tiešo
materiālu ieejošo plūsmu to izmantošanai valstī, t.i., visus
materiālus, kam ir ekonomiskā vērtība un kas tiek
izmantoti patēriņam. DMI ietver valsts teritorijā iegūtos
(izmantotos) resursus un importu.
Material flow accounts covers all solid, gaseous, and liquid materials, except for flows of air and water, measured in mass units per year. Domestic extraction (DE) covers the annual amount of solid, liquid and gaseous materials (excluding air and water) extracted from the natural environment to be used as inputs in the economy. Physical imports and physical exports cover all imported or exported commodities in mass units. Traded commodities comprise goods at all stages of processing from raw products to finished goods. Domestic material consumption (DMC) measures the total amount of materials directly used by economy and is defined as the annual quantity of raw materials extracted from the domestic territory, plus all physical imports minus all physical exports. Direct material input (DMI) measures the direct input of materials for use into economy, i.e. all materials which are of economic value and are used in production and consumption activities. DMI equals domestic (used) extraction plus imports.
Resursu produktivitāte raksturo kopējo materiālu
daudzumu, kas tiek izmantots valstī saimnieciskajai
darbībai. Šis rādītājs parāda, vai notiek dabas resursu un
ekonomiskās izaugsmes atsaiste. Resursu produktivitāti
izsaka kā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu
(2015. gada salīdzināmajās cenās) uz iekšzemes resursu
patēriņa vienību, t.i., IKP/DMC eiro uz kilogramu.
Resource productivity is a measure of the total amount of materials directly used by an economy in relation to economic activity. It provides insights into whether decoupling between the use of natural resources and economic growth is taking place. Resource productivity is expressed by amount of gross domestic product (GDP) generated (at constant prices of 2015) per unit of domestic material consumption, i.e., GDP/DMC in euros per kilogram.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 2
17
2.1.1. MATERIĀLU PLŪSMAS KONTI; 2010, 2015–2018 MATERIAL FLOW ACCOUNTS; 2010, 2015–2018
(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
2010 2015 2016 2017 2018
Iekšzemes ieguve/ Domestic extraction
Biomasa/ Biomass 12 472 14 484 14 575 14 571 13 538
Nemetālu minerāli/ Non-metallic minerals 14 695 15 306 13 967 17 082 18 591
Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji/ Fossil energy materials/ carriers
704 1 222 820 998 1 483
Imports/ Imports
Biomasa un biomasas produkti/ Biomass and biomass products
2 803 4 825 5 668 5 530 7 286
Metāla rūdas un koncentrāti (neapstrādāti un
apstrādāti)/
Metal ores and concentrates (raw and processed)
1 550 1 496 1 463 1 429 1 708
Nemetālu minerāli (neapstrādāti un
apstrādāti)/ Non-metallic minerals (raw and processed)
1 598 2 971 1 986 2 354 2 855
Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji (apstrādāti
un neapstrādāti)/
Fossil energy materials/ carriers (raw and processed)
3 661 4 340 4 105 4 401 4 067
Citi produkti/ Other products 404 513 520 567 587
Importētie atkritumi, lai veiktu galīgu
apstrādi un apglabāšanu/ Waste imported for final treatment and disposal
31 326 309 301 326
Eksports/ Exports
Biomasa un biomasas produkti/ Biomass and biomass products
12 286 12 895 13 776 13 969 14 897
Metāla rūdas un koncentrāti (neapstrādāti un
apstrādāti)/
Metal ores and concentrates (raw and processed)
1 673 1 433 1 258 1 381 1 574
Nemetālu minerāli (neapstrādāti un
apstrādāti)/
Non-metallic minerals (raw and processed) 1 193 1 821 1 778 2 111 2 158
Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji (apstrādāti
un neapstrādāti)/ Fossil energy materials/ carriers (raw and processed)
2 043 2 872 2 922 2 939 2 735
Citi produkti/ Other products 380 501 489 546 574
Eksportētie atkritumi, lai veiktu galīgu
apstrādi un apglabāšanu/ Waste exported for final treatment and disposal
345 345 238 582 532
Iekšzemes materiālu patēriņš/ Direct
material consumption (DMC) 19 998 25 600 22 954 25 705 27 970
Tiešā resursu ieejošā plūsma/ Direct
material input (DMI) 37 918 45 465 43 415 47 233 50 441
CSP datubāze internetā (tabulas: VIG080, VIG090, VIG100).
CSB online database (Table number: VIG080, VIG090, VIG100).
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
18
2.1.2. RESURSU PRODUKTIVITĀTE IKP/DMC; 2005–2018 RESOURCE PRODUCTIVITY AS GDP/DMC; 2005–2018
(eiro uz kilogramu/ euros per kilogram)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG100).
CSB online database (Table number: VIG100).
2.1.3. IEKŠZEMES MATERIĀLU PATĒRIŅŠ UN TIEŠĀ MATERIĀLU IEEJOŠĀ PLŪSMA
UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU; 2005–2018 DOMESTIC MATERIAL CONSUMPTION AND DIRECT MATERIAL INPUT PER CAPITA; 2005–2018
(tonnās uz iedzīvotāju/ tonnes per capita)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG100).
CSB online database (Table number: VIG100).
0.84 0.830.79
0.85
1.23
1.020.94 0.98
0.930.99 0.95
1.081.00
0.97
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
Resursu produktivitāte/ Resource productivity
17.219.0
21.220.1
14.7
18.1
20.321.2 21.8 21.7 23.0
22.024.1
26.2
11.212.7
15.013.5
8.2
9.511.2 11.4
12.4 12.013.0
11.713.2
14.5
0
5
10
15
20
25
30
35
Tiešā materiālu ieejošā plūsma/ Direct material input
Iekšzemes materiālu patēriņš/ Domestic material consumption
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 2
19
2.2. MEŽA RESURSI FOREST RESOURCES
Mežs ir viens no galvenajiem dabas resursiem Latvijā. Ik
gadu meža platība un tajā uzkrātie resursi valstī turpina
pieaugt, vairojot meža pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību.
2019. gada 1. janvārī pēc Meža resursu monitoringa
datiem, ko veic Latvijas valsts mežzinātnes institūts
“Silava”, Latvijā meža platība bija 3 285 tūkstoši hektāru,
no kuriem valstij pieder 1 519 tūkstoši hektāru (46,2 % no
visu mežu platības), savukārt pārējo īpašnieku meža
kopplatība bija 1 766 tūkstoši hektāru (53,8 % no visu
mežu platības). 2018. gadā nocirsti 12,9 miljoni
kubikmetru koksnes, no kuriem 5,9 miljoni kubikmetru
iegūts valsts mežā, bet pārējais – privāto meža īpašnieku,
pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos. Salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, 2018. gadā izcirstās koksnes apjoms ir
palielinājies par 12,4 %. Valsts mežā izcirstais koksnes
apjoms ir palielinājies par 190,6 tūkstošiem kubikmetru
koksnes, bet pārējā mežā – par 1 227,7 tūkstošiem
kubikmetru koksnes.
Forests are one of the key natural resources in Latvia. Every year, national forest areas and resources thereof keep growing thus having positive effect on national economy. The data of the monitoring of forest resources conducted by the Latvian State Forest Research Institute "Silava" show that on 1 January 2019 forest area in Latvia occupied 3 285 thousand hectares, of which 1 519 thousand ha were owned by the state (46.2 % of the total forest area) and the rest of the area – 1 766 thousand hectares – by other owners (53.8 % of the total forest area). In 2018, 12.9 million cubic meters of timber were felled, of which 5.9 cubic meters were acquired from state-owned forests and the rest from private forests, forests owned by local governments or other owners. Compared to the year before, in 2018 the volume of felled timber increased by 12.4 %. The volume of timber felled in state forests grew by 190.6 thousand cubic meters, while that felled in other forests by 1 227.7 thousand cubic meters.
2.2.1. GALVENIE LATVIJAS MEŽU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI; 2006–2009, 2014, 2019 KEY FOREST INDICATORS IN LATVIA; 2006–2009, 2014, 2019
20061 20071 20081 20092 20142 20192
Meža zeme, tūkstošos hektāru/
Forest land, thousand hectares 3 240 3 242 3 238 3 537 3 553 3 589
Mežs, tūkstošos hektāru/
Forest, thousand hectares 2 958 2 961 2 956 3 232 3 248 3 285
mežaudze/
forest stands 2 805 2 812 2 820 3 176 3 189 3 233
iznīkusī audze, degums, vējgāze, izcirtums/
defoliated stands, burning, windfall, cleaning
154 149 136 56 59 52
Koksnes krāja mežā, miljonos kubikmetru/
Standing timber, million cubic meters 572 569 569 647 663 679
Meža blīvums, kubikmetros hektārā/
Forest density, cubic meters per hectare 204 202 202 204 208 210
Mežainums, procentos/
Forest cover, per cent 46 46 46 50 50 50
Meža platība uz vienu iedzīvotāju, hektāros/
Forest area per capita, hectares 1.33 1.34 1.35 1.49 1.62 1.71
Koksnes krāja uz vienu iedzīvotāju,
kubikmetros/
Standing timber per capita, cubic meters 256.8 257.6 259.6 299.1 331.3 353.7
1 Par 2006.–2008. gadu Valsts meža dienesta dati. Source of the data on 2006–2008 – State Forest Service. 2 Sākot ar 2009. gadu, Zemkopības ministrijas Meža resursu monitoringa dati Since 2009, the data of the monitoring of forest resources conducted by the Ministry of Agriculture.
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
20
2.2.2. MEŽAUDŽU PLATĪBU STRUKTŪRA PĒC KOKU SUGAS LATVIJAS MEŽOS STRUCTURE OF FOREST STANDS BY TREE SPECIES (procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: MSG020). Meža resursu monitoringa 3. cikla dati.
CSB online database (Table number: MSG020). Source: Data of the monitoring of forest resources (Cycle 3)).
2.2.3. IZCIRSTĀS KRĀJAS; 2010–2018 TIMBER FELLING; 2010–2018 (miljonos kubikmetru/ million cubic meters)
CSP datubāze internetā (tabula: MEG020). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table number: MEG020). Source: State Forest Service.
27.5
26.3
18.7
10.2
8.2
6.01.2 1.9
Bērzs/ Birch
Priede/ Pine
Egle/ Spruce
Baltalksnis/ Grey alder
Apse/ Aspen
Melnalksnis/ Black alder
Osis, ozols/ Ash tree, oak
Citi/ Other
13.0 12.711.7 11.7 11.7
10.6 10.611.4
12.9
0
2
4
6
8
10
12
14
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Ciršu krāja/ Felling
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 2
21
2.2.4. GALVENĀ CIRTE UN MEŽA ATJAUNOŠANA; 2010–2018 FINAL FELLING AND FOREST REGENERATION; 2010–2018 (tūkstošos hektāru/ thousand hectares)
CSP datubāze internetā (tabulas: MEG020, MEG060). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table number: MEG020, MEG060). Source: State Forest Service.
2.2.5. UGUNSGRĒKU SKAITS UN UGUNS SKARTĀ PLATĪBA MEŽA ZEMĒS; 2010–2018 NUMBER OF FOREST FIRES AND FOREST LAND AREA AFFECTED BY FIRE; 2010–2018
CSP datubāze internetā (tabulas: MSG90). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table number: MSG90). Source: State Forest Service.
49.6 47.2 44.7 43.2 43.4 40.0 41.2 42.7 47.9
32.235.2 35.2
40.338.0
41.738.6 40.4 41.1
0
10
20
30
40
50
60
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Izcirstās platības galvenajā cirtē/ Areas cut in final felling
Meža atjaunošana/ Forest regeneration
317360
162
422
698 704
641
423
972
104 11590
217 591540 467
265
2864
0
600
1200
1800
2400
3000
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
0
200
400
600
800
1000
(ugunsgrēku skaits/
number of forest fires)(hektāri/ hectares)
Ugunsgrēku skaits/ Number of fires Uguns skartā platība, hektāros/ Area affected by fire, hectares
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
22
2.3. ZIVSAIMNIECĪBA FISHERY
Zivju resursi un to izmantošana tradicionāli ieņem
nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Latvijas zvejas
darbība galvenokārt ir koncentrēta Baltijas jūrā un Rīgas
jūras līcī. 2018. gadā zivju nozveja bija 136,4 tūkstoši
tonnu, kas ir par 14,6 % vairāk nekā 2017. gadā. Pērn
Latvijā nozveja bija 2,2 reizes lielāka nekā Lietuvā un par
63,0 % lielāka nekā Igaunijā. Savukārt vislielākā nozveja
ES-28 valstīs bija Dānijā.
Fish and use thereof traditionally have been significant in the national economy of Latvia. Fishery activities in Latvia mainly are concentrated in the Baltic Sea and the Gulf of Riga. In 2018, fish catches constituted 136.4 thousand tonnes, which is 14.6 % more than in 2017. Last year, Latvian fish catch was 2.2 times bigger than in Lithuania and 63.0 % bigger than in Estonia. The biggest fish catch among the EU-28 was recorded in Denmark.
2.3.1. GALVENIE LATVIJAS ZVEJNIECĪBU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI; 2010–2018 KEY FISHERY INDICATORS IN LATVIA; 2010–2018 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Kopējā nozveja/ Total catches 165.4 155.9 90.4 116.7 120.3 82.3 114.2 119.0 136.4
zivju nozveja/ fish catches 164.4 155.5 89.8 116.3 120.0 78.5 109.9 119.0 136.4
vēžveidīgo un molusku nozveja/
catches of crustaceans and mollusc
1.0 0.4 0.5 0.5 0.2 3.8 4.3 0.0 0.0
Nozveja iekšējos ūdeņos/
Catches in inland waters 0.9 0.9 0.9 1.0 1.0 1.1 1.0 1.1 1.2
Nozveja Atlantijā (ieskaitot
Baltijas jūru un Rīgas jūras līci)/
Catches in the Atlantic(including Baltic Sea and Gulf of Riga)
164.5 155.0 89.5 115.8 119.4 81.2 113.2 117.9 135.2
Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas
jūras līcī/ Catches in Baltic Sea and Gulf of Riga
74.0 63.2 57.6 61.0 59.9 62.5 60.4 67.4 70.4
Nozveja uz vienu iedzīvotāju (kg
uz vienu iedzīvotāju)/ Catches per capita (kg per capita)
78.0 75.1 44.2 57.7 60.1 41.4 58.0 61.0 70.5
CSP datubāze internetā (tabulas: ZVG010, ZVG020).
CSB online database (Table number: ZVG010, ZVG020).
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 2
23
2.3.2. NOZVEJA PA ZIVJU SUGĀM; 2010–2018 FISH CATCHES BY FISH SPECIES; 2010–2018 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: ZVG010).
CSB online database (Table number: ZVG010).
2.3.3. NOZVEJA BALTIJAS VALSTĪS; 2010–2017 FISH CATCHES IN THE BALTIC STATES; 2010–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: fish_ca_main). Eurostat data (online data code: fish_ca_main).
45.9
33.430.7
33.330.8 30.5 28.1
35.7 37.1
21.4 22.820.1 20.7
23.325.2
26.1 24.8 26.9
5.2 4.9 4.3 2.6 2.0 3.0 2.73.6
2.3
91.9 94.4
34.7
59.763.9
19.8
53.0 54.9
70.1
0
20
40
60
80
100
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Brētliņas/ Sprat Reņģes/ Baltic herring Mencas/ Cod Pārējās zivis/ Other fish
164.5156.1
89.5
115.8
119.3
81.3
114.7
138.2
137.1
70.274.8
148.8
72.4
105.7
72.1
92.4
78.6
63.766.8 66.1 70.8 72.8
79.6
0
30
60
90
120
150
180
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
24
2.4. MEDĪBAS
HUNTING
Neatņemams dabas resurss Latvijā ir savvaļas dzīvnieki.
Vēsturiski dzīvnieki tika medīti, lai nodrošinātu iztiku,
mūsdienās medību tradīcijas tiek turpinātas, lai kontrolētu
dzīvnieku skaitu un novērstu postījumus mežsaimniecībai
un lauksaimniecībai. Valsts meža dienests Latvijā veic
medību saimniecības stāvokļa kontroli un uzraudzību un,
iesaistot medību tiesību lietotājus, ik gadus organizē
medījamo dzīvnieku uzskaiti pēc Zemkopības ministrijas
apstiprinātas kārtības. Nozīmīgākajām medījamo
dzīvnieku sugām nosaka lielāko pieļaujamo nomedīšanas
apjomu. Latvijas teritorijā visplašāk pārstāvēta stirnu
populācija, savukārt visvairāk nomedītie dzīvnieki ir bebri.
Wild animals are an integral part of the Latvian natural resources. Historically, animals were hunted for living, and today hunting traditions are continued to control the number of animals and prevent damage to forestry and agriculture. Latvian State Forest Service performs game management and control and by engaging users of the hunting rights every year organizes registration of game animals based on the procedure approved by the Ministry of Agriculture. It also sets the maximum allowable hunting rate for the most important game species. Roe deer population is the most wide-spread within the territory of Latvia, whereas beavers are the most hunted animals.
2.4.1. MEDĪJAMO DZĪVNIEKU SKAITS (1. APRĪLĪ); 2012–2019 NUMBER OF GAME ANIMALS (ON 1 APRIL); 2012–2019
(tūkstošos/ thousands)
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Aļņi/ Elks 19.3 20.9 21.1 21.7 22.0 23.0 23.0 23.0
Staltbrieži/ Red deer 49.6 51.8 52.5 53.2 54.0 57.0 59.0 62.0
Stirnas/ Roe deer 145.4 141.5 130.2 133.2 137.0 158.0 173.0 184.0
Vilki/ Wolves 1.2 1.2 1.1 1.2 1.2 1.2 1.3 1.2
Lūši/ Lynxes 1.7 1.7 1.6 1.7 1.7 1.6 1.6 1.5
Lapsas/ Foxes 32.8 29.8 28.2 29.8 28.6 27.7 28.7 28.0
Meža cūkas/ Wild boars 72.5 74.2 55.4 49.5 32.0 23.0 20.0 20.0
Jenotsuņi/ Racoons 29.2 29.3 29.2 29.4 28.9 26.3 28.7 27.7
Āpši/ Badgers 13.0 13.9 13.8 13.8 14.1 13.5 15.1 15.5
Caunas/ Martens 29.2 30.3 29.7 30.0 30.1 26.3 29.5 29.1
Bebri/ Beavers 79.5 76.4 74.3 71.4 67.7 58.4 60.9 59.0
Zaķi/ Hares 34.3 35.1 34.7 34.1 35.8 33.1 37.1 37.1
Amerikas ūdeles/ American minks 22.3 23.3 23.2 23.3 23.0 21.6 22.6 22.1
Ondatras/ Muskrats 4.8 5.3 5.5 5.7 5.8 5.0 4.9 4.5
CSP datubāze internetā (tabula: GZG100). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table number: GZG100). Source: State Forest Service.
2.4.2. MEDĪBU SEZONĀ NOMEDĪTIE DZĪVNIEKI; 2012–2018 GAME ANIMALS KILLED DURING HUNTING SEASON; 2012–2018
(tūkstošos/ thousands)
2012/2013 2013/2014 2014/2015 2015/2016 2016/2017 2017/2018 2018/2019
Aļņi/ Elks 3.8 4.3 4.9 5.8 6.4 7.1 7.5
Staltbrieži/ Red deer 7.6 8.7 9.8 11.8 13.7 15.3 17.8
Stirnas/ Roe deer 7.0 5.9 9.4 13.2 17.3 22.1 27.4
Vilki/ Wolves 0.2 0.3 0.3 0.3 0.3 0.3 0.3
Lūši/ Lynxes 0.2 0.1 0.2 0.1 0.1 0.1 0.1
Lapsas/ Foxes 8.4 6.2 5.9 6.5 7.6 7.3 9.4
Meža cūkas/ Wild boars 37.4 37.6 44.9 51.0 34.1 25.5 15.2
Jenotsuņi/ Racoons 7.1 6.9 6.5 6.5 5.9 4.9 5.8
Āpši/ Badgers 0.4 0.7 0.6 0.7 0.8 0.7 1.1
Caunas/ Martens 2.7 2.1 2.1 1.8 2.0 2.1 2.5
Bebri/ Beavers 24.7 31.4 24.2 23.6 23.1 22.3 29.5
Zaķi/ Hares 0.7 0.7 0.8 1.2 1.2 1.1 1.9
Amerikas ūdeles/
American minks 0.4 0.7 0.6 0.7 0.5 0.5 0.7
Ondatras/ Muskrats 0.1 0.2 0.2 0.2 0.1 0.1 0.2
CSP datubāze internetā (tabula: GZG110). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table number: GZG110). Source: State Forest Service.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 3
25
3. ATKRITUMI WASTE
Pieaugot sabiedrības labklājībai, pieaug pieprasījums pēc
precēm un līdz ar to arī atkritumu daudzums. Atkritumu
apglabāšana atkritumu poligonos ir videi kaitīgs process,
tāpēc, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, ir
nepieciešama to šķirošana un atkārtota pārstrāde. Šķirojot
un pārstrādājot atkritumus, tiek taupīti dabas resursi un
netiek piesārņota vide, tiek samazināti draudi dzīvajiem
organismiem un cilvēku veselībai. Pārstrādājot tādus
materiālus kā plastmasa, stikls, metāls, makulatūra ir
iespējams tos atgriezt saimnieciskajā ciklā. Piemēram,
stiklu ir iespējams pārstrādāt bezgalīgi. Šajā datu krājumā
atkritumi klasificēti kā bīstamie un sadzīves (sadzīves +
ražošanas).
Growing welfare of the society increases the demand for goods and, consequently, the amount of waste generated. Waste disposal in landfills is harmful for the environment, therefore reduction of the amount of waste to be landfilled requires sorting and processing thereof. Sorting and processing of waste allows to economize natural resources are eliminate environmental contamination, thus reducing threat to living organisms and health of humans. By recycling plastic, glass, metal, or waste paper these materials can be returned into the economic cycle, e.g., glass may be recycled indefinitely. In this collection of statistics, the waste has been classified as hazardous and municipal (municipal + production) waste.
3.1. SADZĪVES ATKRITUMI MUNICIPAL WASTE
Sadzīves jeb nebīstamie atkritumi ir mājsaimniecībās,
tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas vai ražošanas
procesā radušies atkritumi. No visiem Latvijā radītajiem
sadzīves atkritumiem 49,4 % ir mājsaimniecībās radītie
atkritumi, savukārt no tiem lielākā daļa atkritumu ir jauktie
atkritumi. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, radītais
sadzīves atkritumu daudzums ir samazinājies par 25,8 %,
un savāktais atkritumu daudzums samazinājies par 21,7 %.
Savukārt pārstrādātais atkritumu apjoms 2018. gadā
salīdzinājumā ar 2017. gadu ir samazinājies par 2,7 %, bet
eksportētais sadzīves atkritumu daudzums – par 8,9 %.
Municipal or non-hazardous waste is the waste generated in households, trade, services, or within production process. Household waste constitutes 49.4 % of all non-hazardous waste generated in Latvia, and the greatest part thereof consists of mixed ordinary waste. In 2018, compared to 2017, the amount of municipal waste generated decreased by 25.8 % and that of waste collected by 21.7 %. Over the same period, the amount of recycled waste reduced by 2.7 % and that of exported municipal waste by 8.9 %.
3.1.1. SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2018 AMOUNT OF MUNICIPAL WASTE IN THE COUNTRY; 2018
(tonnās/ tonnes)
Sadzīves atkritumi/Amount of municipal waste
Radītais 1/ Generated 1 1 587 737
Savāktais/ Collected 1 495 066
Pārstrādātais/ Processed 1 164 884
Apglabātais/ Landfilled 508 807
Eksportētais/ Exported 523 366
Importētais/ Imported 311 653
CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table number: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
1 Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu
daudzuma atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas
kā kurināmais, metāllūžņi).
Approximate estimate of the total amount of municipal waste generated. This amount is calculated by subtracting the types of waste not unambiguously classified as waste (manure, wood waste used as fuel, scrap metal) form the total amount of waste generated and collected.
3 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
26
3.1.2. RADĪTAIS 1 UN SAVĀKTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2010–2018 MUNICIPAL WASTE GENERATED 1 AND COLLECTED IN THE COUNTRY; 2010–2018 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table number: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
3.1.3. RADĪTAIS 1 SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU ES-28; 2017 MUNICIPAL WASTE GENERATED1 PER CAPITA IN EU-28; 2017
(kilogramos uz vienu iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_wasmun).
Eurostat data (online data code: env_wasmun,).
1 Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu
daudzuma atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas
kā kurināmais, metāllūžņi).
Approximate estimate of the total amount of municipal waste generated. This amount is calculated by subtracting the types of waste not unambiguously classified as waste (manure, wood waste used as fuel, scrap metal) form the total amount of waste generated and collected.
781
633514 510 489 455 452 438 390
315
486
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
Dānija/
Denmark
Vācija/
Germany
Francija/
France
Somija/
Finland
Itālija/
Italy
Lietuva/
Lithuania
Zviedrija/
Sweden
Latvija/
Latvia
Igaunija/
Estonia
Polija/
Poland
Atkritumu daudzums/ Amount of waste ES-28/ EU-28
1 375.82 039.4 1 1796.6 1 956.3 1 821.3 1 742.1 1 560.6 1 909.6 2 346.4
1 131.4
1 535.1
1 799.41 902.0
2 013.7 2 028.4 1 980.32 141.2
1587.7
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Savāktais/ Collected Radītais/ Generated
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 3
27
3.1.4. PĀRSTRĀDĀTAIS UN APGLABĀTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UZ VIENU
IEDZĪVOTĀJU BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2017
MUNICIPAL WASTE RECYCLED AND LANDFILLED PER CAPITA IN BALTIC STATES AND EU-28; 2017
(kilogramos uz vienu iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_wasmun).
Eurostat data (online data code: env_wasmun).
3.1.5. PĀRSTRĀDĀTO SADZĪVES ATKRITUMU ĪPATSVARS NO RADĪTAJIEM SADZĪVES
ATKRITUMIEM BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2005, 2010-2017
SHARE OF RECYCLED MUNICIPAL WASTE IN GENERATED MUNICIPAL WASTE IN BALTIC STATES AND EU-28; 2005, 2010-2017
(procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: T2020_RT120).
Eurostat data (online data code: T2020_RT120).
73
110
96
144
119
149
75
113
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
Atkritumu pārstrāde/ Recycled Atkritumu apglabāšana/ Landfilled
3.8
9.4
9.7
14.7
25.927.0
28.7
25.223.3
1.9
8.5
19.9
23.5
27.830.5
33.1
48.0 48.1
22.521.0
23.3
19.1
17.9
31.3
28.3
28.1 28.4
31.7
38.3 39.241.1 41.7
43.444.7
46.0 46.4
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
60.0
2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
3 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
28
3.2. BĪSTAMIE ATKRITUMI HAZARDOUS WASTE
Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai
vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai
un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kas atbilst
atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu
kategorijām.
2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, radītais bīstamo
atkritumu daudzums ir palielinājies 1,7 reizes, bet
savāktais daudzums palielinājies par 58,8 %. Savukārt
apglabātais atkritumu daudzums, salīdzinot ar iepriekšējo
gadu, ir palielinājies par 14,3 %, bet pārstrādātais
atkritumu daudzums – par 51,3 %.
Hazardous waste is a waste which has one or several properties making it dangerous to human life and health, environment, and personal property as well as which can be classified under the categories of hazardous waste laid down in the waste classification. In 2018, compared to 2017, the amount of hazardous waste generated increased 1.7 times and of that collected by 58.8 %. Over the same period, the amount of waste landfilled grew by 14.3 % and of that recycled by 51.3 %.
3.2.1. BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2018 AMOUNT OF HAZARDOUS WASTE IN THE COUNTRY; 2018 (tonnās/ tonnes)
Bīstamie atkritumi/ Amount of hazardous waste
Radītais/ Generated 118 142
Savāktais 1/ Collected 1 123 395
Pārstrādātais 1/ Processed 1 36 227
Apglabātais/ Landfilled 5 362
Eksportētais/ Exported 9 094
Importētais/ Imported 14 173
CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table number: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
3.2.2. RADĪTAIS UN SAVĀKTAIS1 BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2010–2018 HAZARDOUS WASTE GENERATED AND COLLECTED1 IN THE COUNTRY; 2010–2018
(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table number: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
1 Savāktais un pārstrādātais atkritumu daudzums ir lielāks par radīto, jo Latvijā pārstrādā atkritumus, kas nav radušies Latvijā, bet tiek
nodoti šeit apsaimniekošanai.
The amount collected and recycled exceeds the amount generated, since waste of non-Latvian origin is transferred for management and is being recycled in Latvia.
86.9
68.2
91.5
116.6
88.796.2
73.1 77.7
123.4
55.1 58.5
85.1
109.2
81.086.6
63.768.8
118.1
0
20
40
60
80
100
120
140
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Savāktais/ Collected Radītais/ Generated
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 4
29
4. GAISA PIESĀRŅOJUMS AIR POLLUTION
Gaisa piesārņojums var būt gan dabīgs (dzīvās būtnes
izdala oglekļa dioksīdu elpojot), gan antropogēns jeb
cilvēku radīts (piemēram, automašīnu izplūdes gāzes vai
emisijas, kas rodas sadedzinot fosilo kurināmo), kā arī tas
var būt gan saskatāms, piemēram, smogs virs pilsētas, gan
neredzams, kas veicina globālo sasilšanu un kaitē cilvēka
veselībai. Gaisa piesārņojums ir ne vien Latvijas, bet arī
Eiropas un visas pasaules jautājums, jo gaisu piesārņojošās
vielas, kas tiek emitētas vienā valstī, atmosfērā var tikt
pārnestas ārpus valsts robežām, tā veicinot gaisa kvalitātes
pasliktināšanos citviet.
Air pollution can be both natural (living beings emit carbon dioxide when breathing) and anthropogenic or human-induced (e.g., car emissions or emissions from fossil fuels); pollution can be visible, such as smog over a city, or invisible, which contributes to global warming and has a negative impact on human health. Air pollution is serious problem not only in Latvia but also in Europe and the entire world, because air pollutants that are emitted in one country may be transmitted into the atmosphere outside the its borders, thus contributing to air quality deterioration elsewhere.
4.1. GAISA PIESĀRŅOJUMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM AIR POLLUTION FROM STATIONARY SOURCES
Gaisu piesārņojošo vielu emisijas no stacionāriem
avotiem – piesārņojošo vielu daudzums pēc
instrumentāliem mērījumiem vai nozares apstiprinātām
metodikām, ieskaitot piesārņojošās vielas, kas izplūst gaisā
tehnoloģisko iekārtu nehermētiskuma dēļ. Individuālās
apkures radītās emisijas netiek ieskaitītas.
Emissions from stationary air pollution sources refer to the amount of polluting substances (including pollutants emitted through not hermetically sealed technological equipment) that are measured either by means of controlling instruments or by applying the confirmed methodology of the respective branch. Emissions of individual heating are not included.
Stacionārais avots ir jebkura nekustīga ēka, celtne, iekārta
vai ierīce, kas tieši vai netieši emitē piesārņojumu gaisā.
Stationary source means any fixed building, structure, facility, installation, or equipment that emits or may emit any polluting substances directly or indirectly into the atmosphere.
Sēra dioksīds (SO2) ir ķīmisks savienojums, kura ķīmiskā
formula ir SO2. Šī gāze ir galvenais produkts, kas rodas
sēra savienojumu oksidēšanās rezultātā, un tā nozīmīgi
ietekmē vidi. Gāze veidojas, sadegot sēram vai
sērūdeņradim. Visvairāk sēru vai tā savienojumus satur
akmeņogles un naftas produkti. To sadegšanas produkti
satur sēra dioksīdu, kas atmosfērā oksidējas par sēra
trioksīdu, tālāk veidojot sērskābi, kas ir skābā lietus
sastāvdaļa.
Sulphur dioxide (SO2) is the chemical compound with the formula SO2. This gas is the main product formed within the oxidation of sulphur compounds and having significant effect on the environment. Gas is generated in the combustion process of sulphur or hydrogen sulphide. Coal and oil products have the highest content of sulphur or its compounds. Combustion products contain sulphur dioxide which oxidises in the atmosphere into sulphur trioxide, further forming sulphuric acid, which is a component of acid rain.
Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ir organiski
ķīmiskie savienojumi, kuriem normālos apstākļos ir
pietiekami augsts tvaika spiediens, lai tie spētu iztvaikot un
ieplūst atmosfērā. Nosacīti tos var iedalīt divu veidu
apakšgrupās: metāns (CH4) un nemetāna gaistošie
organiskie savienojumi (NMGOS). GOS reaģē ar slāpekļa
oksīdu, kas ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem, un
saules gaismā rada ķīmisko smogu. GOS emisiju avoti
galvenokārt ir degvielas uzpildes vai uzglabāšanas vietas.
Volatile organic compounds (VOC) are organic chemical compounds that under normal conditions have vapour pressures high enough to vaporize and enter the atmosphere. They can be divided into two sub-groups: methane (CH4) and non-methane volatile organic compounds (NMVOC). VOC reacts with nitrogen oxide, which is one of the most important air pollutants, and in the sunlight causes chemical smog. The main VOC emission sources are refuelling or storage facilities.
PM10 ir cietās daļiņas, kas ir mazākas par desmit
mikroniem un ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem
Latvijā. Galvenie piesārņojuma avoti ir transports,
sadedzināšanas iekārtas, rūpnieciskie procesi un pārrobežu
pārnese. Pilsētās lielu PM10 gaisa piesārņojumu rada ielu
kaisīšana ar pretslīdes materiālu.
PM10 is particulate matter that is smaller than ten microns. and is one of the main air pollutants in Latvia. The key emitters of PM10 are transport, combustion plants, industrial processes and transboundary flows. In cities notable PM10 emissions emerge from using anti-slip materials on streets and roads.
Slāpekļa oksīdi (NOx) ietver slāpekļa oksīdu (NO) un
slāpekļa dioksīdu (NO2), kas izteikti kā slāpekļa dioksīds.
Nozīmīgu gaisa piesārņojumu rada intensīva satiksme.
NOx gāzes veidojas transportlīdzekļa dzinējā – degšanas
procesā slāpekļa klātbūtnē. NOx gāzes reaģē, veidojot
smogu un skābo lietu, kā arī ir troposfēras ozona veidotājs.
Nitrogen oxides (NOx) mean nitric oxide and nitrogen dioxide, expressed as nitrogen dioxide (NO2). Significant pollution is caused by heavy traffic; NOx gases are formed in the vehicle engine – in the combustion process in the presence of nitrogen. NOx gases react, forming smog and acid rain, and causing tropospheric ozone.
4 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
30
4.1.1. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM;
2010–2018 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2010–2018 (tonnās/ tonnes)
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Pavisam/ Total 34 532 38 539 39 370 36 796 35 757 35 386 33 196 34 612 34 673
NOx 8 448 8 561 9 178 8 920 8 157 8 698 8 645 9 242 9 477
SO2 1 512 1 005 1 121 643 570 476 406 407 448
CO 13 872 14 321 16 106 14 573 13 580 12 587 11 573 11 791 12 464
GOS/ VOC 2 443 3 577 2 248 2 192 2 006 1 808 1 652 2 853 2 050
cietās daļiņas/
particulate matter
3 354 2 690 3 368 3 419 3 509 3 544 2 727 3 257 3 173
NMGOS/
NMVOC … … … … … … … 1 832 1 736
citas vielas/
other substances 4 920 8 335 7 349 7 049 7 935 8 273 8 193 5 230 5 325
CSP datubāze internetā (tabula: VIG020). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table number: VIG020). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
4.1.2. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM
LATVIJAS LIELĀKAJĀS PILSĒTĀS; 2018 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES IN LARGEST CITIES OF LATVIA; 2018 (tonnās/ tonnes)
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
6 287
1 202
972
842
817
576
480
323
304
Rīga
Ventspils
Rēzekne
Daugavpils
Jelgava
Jēkabpils
Liepāja
Valmiera
Jūrmala
0 1 000 2 000 3 000 4 000 5 000 6 000 7 000
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 4
31
4.1.3. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO KATLUMĀJĀM UN NO
STACIONĀRIEM AVOTIEM; 2010–2018 EMISSIONS FROM HEAT PLANTS AND STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2010–2018 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
4.1.4. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM
STATISTISKAJOS REĢIONOS; 2018 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES BY STATISTICAL REGION; 2018
(tonnās/ tonnes)
Statistiskais
reģions
Statistical region
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which: cietās
daļiņas
particulate matter
SO2 NOx CO GOS
VOC
NMGOS
NMVOC
citas vielas
other substances
Pavisam/ Total 34 673.8 3 173.3 447.8 9 477.2 12 464.5 2 049.9 1 736.4 5 324.8
Rīga 6 286.9 527.2 20.0 1 934.3 2 326.5 482.8 547.8 448.3
Pierīga 5 977.6 608.7 36.4 1 637.1 2 017.6 278.8 328.4 1 070.6
Vidzeme 5 136.8 435.4 49.9 898.7 2 325.0 167.9 218.7 1 041.0
Kurzeme 7 911.5 393.2 182.3 2 886.1 2 644.2 656.7 271.7 877.4
Zemgale 5 321.0 621.1 128.0 1 116.9 1 572.8 371.3 275.8 1 235.1
Latgale 4 040.0 587.6 31.2 1 004.1 1 578.4 92.4 94.0 652.3
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
18.8 18.1 18.3 17.014.9 14.2 14.8 14.1 14.5
34.5
38.5 39.4
36.835.8 35.4
33.234.6 34.7
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Katlumājas/ Heat plants Stacionārie avoti/ Stationary sources
4 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
32
4.1.5. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM
SADALĪJUMĀ PA DARBĪBAS VEIDIEM; 2018 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES BY ECONOMIC ACTIVITY; 2018 (tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which: cietās
daļiņas
particulate matter
SO2 NOx CO GOS
VOC
NMGOS
NMVOC
citas vielas
other substances
Pavisam/
Total 34 673.8 3 173.3 447.8 9 477.2 12 464.5 2 049.9 1 736.4 5 324.8
A 01 1 290.0 50.4 1.3 195.1 227.3 54.2 174.6 587.1
02 72.6 1.8 0.0 16.9 38.2 1.0 0.3 14.4
03 1.2 0.0 0.1 0.5 0.4 0.0 0.0 0.2
B 08 144.4 64.5 0.0 7.7 10.3 0.1 0.0 61.8
C 10 1 090.3 138.0 44.1 146.3 250.5 38.5 33.3 439.6
11 36.4 0.6 1.2 14.3 13.0 3.4 2.6 1.3
12 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0
13 40.6 6.2 1.5 9.2 7.6 0.0 5.3 10.8
14 2.2 0.0 0.4 0.7 0.8 0.0 0.0 0.3
15 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0 0.0 0.0 0.0
16 7 027.3 1 097.0 10.8 1 556.1 2 275.0 429.6 154.7 1 504.1
17 7.1 0.0 0.0 3.0 2.5 1.6 0.0 0.0
18 12.7 0.3 0.0 1.4 2.0 6.3 2.4 0.3
19 7.3 0.3 1.0 0.8 3.2 0.6 0.3 1.1
20 280.7 8.8 2.6 57.0 98.8 3.0 52.9 57.6
21 104.4 0.1 0.1 41.2 21.4 0.3 40.4 0.9
22 307.6 0.9 0.1 29.8 28.3 28.7 214.3 5.5
23 4 252.2 221.2 105.8 2 163.2 1 514.5 4.2 7.5 235.8
24 63.7 11.0 0.2 1.6 34.4 0.0 1.2 15.3
25 353.9 26.8 1.5 36.5 37.8 111.0 62.9 77.4
26 27.8 0.0 0.0 0.4 0.5 22.5 4.2 0.2
27 32.9 3.8 0.1 5.2 8.4 6.0 4.4 5.0
28 145.4 4.7 0.1 21.6 12.8 15.2 45.8 45.2
29 135.2 0.0 0.3 63.4 16.5 7.1 5.9 42.0
30 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0 0.0 0.0 0.0
31 769.2 14.4 0.8 47.8 144.2 286.3 115.0 160.7
32 10.6 0.5 0.1 2.0 1.6 0.0 5.7 0.8
33 128.9 54.8 0.7 11.0 16.3 2.2 16.7 27.2
D 35 13 255.9 1 036.0 240.6 4 188.8 6 149.6 86.9 140.3 1 413.7
E 36 173.1 0.2 0.0 4.9 4.9 0.2 120.0 42.9
37 153.6 0.0 0.6 6.1 10.2 0.0 104.6 32.1
38 213.2 7.4 1.7 71.0 109.4 9.3 6.6 7.8
39 1.1 0.0 0.0 0.4 0.5 0.0 0.0 0.2
F 41 10.1 0.1 0.0 2.2 3.1 0.4 0.9 3.4
42 272.1 54.5 2.2 31.7 131.7 3.2 3.4 45.4
43 28.2 2.3 0.0 5.3 6.9 12.1 0.0 1.6
G 45 15.0 0.4 0.2 3.9 3.4 1.9 4.4 0.8
46 621.2 54.3 7.8 63.1 196.3 13.6 193.7 92.4
47 443.0 1.6 0.8 8.6 11.9 264.8 147.1 8.2
H 49 139.8 16.5 1.7 64.3 21.0 10.8 5.8 19.7
50 50.4 0.0 0.0 0.0 0.0 49.3 1.1 0.0
52 1069.3 120.1 1.9 88.0 40.8 572.1 51.1 195.3
I 55 6.3 0.0 0.0 2.0 2.5 0.0 0.0 1.8
56 2.8 0.4 0.0 0.9 0.9 0.1 0.1 0.4
J 61 0.6 0.0 0.0 0.3 0.3 0.0 0.0 0.0
63 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0 0.0 0.0 0.0
K 64 0.8 0.0 0.0 0.4 0.4 0.0 0.0 0.0
L 68 481.0 26.0 3.8 124.1 282.0 0.8 5.3 39.0
M 73 4.4 0.1 0.0 0.4 3.9 0.0 0.0 0.0
74 3.0 0.4 0.0 1.2 1.4 0.0 0.0 0.0
N 77 30.5 16.7 0.0 1.6 10.5 0.5 0.0 1.2
80 1.3 0.2 0.0 0.5 0.6 0.0 0.0 0.0
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 4
33
turpinājums continued
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which: cietās
daļiņas
particulate matter
SO2 NOx CO GOS
VOC
NMGOS
NMVOC
citas vielas
other substances
81 113.5 3.2 3.1 69.7 27.4 0.1 0.0 10.0
O 84 686.5 88.4 0.9 166.5 361.4 1.7 0.0 67.6
P 85 244.6 19.6 3.6 49.4 155.7 0.0 0.0 16.3
Q 86 171.4 10.7 2.8 47.3 95.5 0.0 0.0 15.1
87 104.2 6.8 2.9 27.8 55.6 0.0 0.0 11.1
R 91–93 9.5 0.0 0.0 3.3 3.3 0.0 0.0 2.9
S 94–96 22.5 1.3 0.3 10.5 7.1 0.4 1.6 1.3
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
4.1.6. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO KATLUMĀJĀM SADALĪJUMĀ PA
DARBĪBAS VEIDIEM; 2018 EMISSIONS OF POLLUTING SUBSTANCES FROM HEAT PLANTS BY ECONOMIC ACTIVITY; 2018
(tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
cietās daļiņas
particulate matter
SO2 NOx CO
Pavisam/ Total 14 497.9 939.4 319.3 5 346.3 7 893.1
A 01 271.5 4.8 1.2 110.2 155.3
02 40.0 0.9 0.0 12.6 26.5
03 0.9 0.0 0.1 0.4 0.4
B 08 19.8 4.3 0.0 6.0 9.5
C 10 374.2 16.8 43.2 120.5 193.7
11 31.1 0.7 1.2 14.6 14.6
13 11.9 0.0 0.0 6.3 5.6
14 1.8 0.0 0.4 0.7 0.7
15 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0
16 1 883.1 237.9 6.1 595.8 993.3
17 1.0 0.0 0.0 0.5 0.5
18 2.6 0.2 0.0 0.8 1.6
19 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0
20 130.3 2.8 2.6 42.4 82.5
21 60.2 0.0 0.0 41.0 19.2
22 57.8 0.4 0.0 29.3 28.1
23 17.6 0.2 0.1 10.6 6.7
24 1.3 0.1 0.2 0.5 0.5
25 39.0 3.2 1.1 14.2 20.5
26 0.2 0.0 0.0 0.1 0.1
27 7.4 0.0 0.1 4.5 2.8
28 14.5 0.4 0.0 5.8 8.3
29 3.8 0.0 0.2 2.1 1.5
30 0.1 0.0 0.1 0.0 0.0
31 204.8 12.7 0.8 47.6 143.7
32 3.4 0.4 0.0 1.5 1.5
33 31.1 4.2 0.6 10.3 16.0
D 35 9 290.5 456.4 234.7 3 597.5 5 001.9
E 36 9.7 0.0 0.0 4.9 4.8
37 16.9 0.0 0.6 6.1 10.2
38 35.6 2.1 0.2 9.0 24.3
39 0.9 0.0 0.0 0.4 0.5
F 41 5.4 0.1 0.0 2.2 3.1
42 11.5 2.2 0.8 2.9 5.6
43 13.7 1.4 0.1 5.3 6.9
4 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
34
turpinājums continued
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
cietās daļiņas
particulate matter
SO2 NOx CO
G 45 7.3 0.3 0.2 3.5 3.3
46 125.5 24.8 4.0 29.9 66.8
H 47 17.3 0.3 0.8 6.7 9.5
49 79.0 2.2 1.8 59.1 15.9
50 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0
I 52 85.6 13.5 1.1 45.0 26.0
55 4.5 0.0 0.0 2.0 2.5
J 56 2.1 0.2 0.0 1.0 0.9
61 0.6 0.0 0.0 0.3 0.3
K 63 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0
L 64 0.7 0.0 0.0 0.4 0.3
M 68 413.8 20.6 3.7 121.0 268.5
N 73 4.4 0.1 0.0 0.4 3.9
77 1.6 0.0 0.0 0.9 0.7
80 1.3 0.2 0.0 0.5 0.6
O 81 101.9 1.6 3.2 69.7 27.4
P 84 612.6 85.1 0.9 165.6 361.0
Q 85 228.3 19.6 3.6 49.4 155.7
86 156.2 10.7 2.8 47.3 95.4
R 87 93.1 6.7 2.9 27.9 55.6
91 1.9 0.0 0.0 1.1 0.8
S 93 4.3 0.0 0.0 2.2 2.1
94 3.5 0.9 0.0 1.1 1.5
96 8.5 0.4 0.0 4.3 3.8
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
4.1.7. SĒRA DIOKSĪDA (SO2) EMISIJU APJOMS ATMOSFĒRĀ NO STACIONĀRIEM
AVOTIEM; 2010–2018 SO2 EMITTED INTO ATMOSPHERE FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2010–2018 (tonnās/ tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG020). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table number: VIG020). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
1 512
1 005
1 121
643570
476 406 407 448
0
200
400
600
800
1 000
1 200
1 400
1 600
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 4
35
4.1.8. SOX PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017
EMISSIONS OF SOx IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).
Eurostat data (online data code: env_air_emis).
4.1.9. NMGOS PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017
EMISSIONS OF NMVOC IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).
Eurostat data (online data code: env_air_emis).
2.1 2.1 2.2 1.9 2.0 1.8 1.8 2.05.8 6.5 5.8 5.1 4.7 5.2 5.2 4.6
62.5
54.7
32.4 31.6
35.6
27.4 26.629.4
8.4 8.2 7.3 6.4 5.85.5 4.6 4.5
0
10
20
30
40
50
60
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
19.019.8
20.5 20.4 21.020.2
19.4 19.5
17.5 17.217.8
16.9 16.816.0 16.1 16.1
17.517.4 17.3 16.9 16.8 16.5 16.4 16.9
15.915.0 14.7 14.2 13.7 13.6 13.5 13.6
0
5
10
15
20
25
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
4 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
36
4.1.10. PM10 PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017
EMISSIONS OF PM10 IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).
Eurostat data (online data code: env_air_emis).
4.1.11. NOX PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017
EMISSIONS OF NOx IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).
Eurostat data (online data code: env_air_emis).
12.013.5 13.8
13.0 13.1 12.912.3 12.8
4.7 4.9 5.1 5.1 5.0 4.9 4.8 5.0
17.5
25.9
10.7
15.5
11.711.1
9.110.6
4.7 4.4 4.3 4.2 4.0 4.0 3.93.9
0
5
10
15
20
25
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
19.3
18.4 18.5 18.9 19.1 19.1 18.6 19.2
18.7 18.3 19.3 19.1 19.3 19.8 19.9 18.8
32.131.1
29.0 28.2 27.9
24.8 24.6 25.2
18.9 18.2 17.5 16.7 16.0 15.6 15.0 14.7
0
5
10
15
20
25
30
35
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 4
37
4.2. VIDES KVALITĀTE ENVIRONMENTAL QUALITY
Gaisa kvalitātes mērījumus veic ar dažādu automātisko
staciju palīdzību, veicot nepārtrauktu piesārņojošo vielu
reģistrāciju pilsētās.
Air quality measurements, with logging of pollutant concentrations, are made with various automatic stations in towns.
Sēra un slāpekļa dioksīds nokļūst atmosfērā no apkures
sistēmām, autotransporta un rūpniecības uzņēmumiem.
Sulphur and nitrogen dioxide are emitted into the atmosphere from heating systems, road transport and industries.
4.2.1. GAISA KVALITĀTE; 2018 AIR QUALITY; 2018
(mikrogramos kubikmetrā/ microgrammes per cubic meter)
Robežlielums (R) cilvēka
veselības aizsardzībai vai
iedzīvotāju informēšanas
rādītājs (IR)
Rīga Liepāja Rēzekne Ventspils
Maskavas
iela 165
Raiņa
bulvāris
19
O. Kalpaka
iela 34
2. stars,
O. Kalpaka
iela 34
Atbrīvošanas
aleja 108
2. stars,
Atbrīvošanas
aleja 108
Talsu/
Tārgales
ielas
krustojums
Limit value (R) for the protection of human health
or information threshold (IR)
Riga Liepaja Rezekne Ventspils Maskavas iela 165
Raiņa bulvāris 19
O. Kalpaka iela 34
2nd beam, O. Kalpaka iela 34
Atbrīvošanas aleja 108
2nd beam, Atbrīvošanas aleja 108
intersection of streets Talsu and Tārgales
Sēra dioksīds/
Sulphur dioxide
maksimālā
diennakts
koncentrācija
maximum daily concentration
Rd = 125 9 7 8 8 12 13 6
maksimālā
stundas
koncentrācija
maximum hourly concentration
Rh = 350 20 18 42 49 30 33 20
Slāpekļa dioksīds/
Nitrogen dioxide
gada vidējā
koncentrācija
mean yearly concentration
Rg = 40 25 27 23 17 14 11 8
maksimālā
stundas
koncentrācija
maximum hourly concentration
Rh = 200 136 140 175 141 137 137 64
Ozons/
Ozone
maksimālā
stundas
koncentrācija
maximum hourly concentration
IR = 180 117 98 116 115 111 106 105
Cietās daļiņas (PM10)/
Particulate matter (PM10)
maksimālā
diennakts
koncentrācija
maximum daily concentration
Rd = 50 … 65 79 … 81 - 72
CSP datubāze internetā (tabula: VIG010). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
CSB online database (Table number: VIG010). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
38
5. KLIMATA PĀRMAIŅAS CLIMATE CHANGE
Dažādu siltumnīcefektu pastiprinošu gāzu (CO2, CH4,
N2O) un antropogēnās slodzes rezultātā radušās gāzes
(freoni un sēra heksafluorīds SF6) nonāk atmosfērā un
pastiprina siltumnīcas efektu, kas veicina vidējās globālās
temperatūras paaugstināšanos, izraisot citas klimata
pārmaiņas. Latvijā vislielāko siltumnīcefekta gāzu (SEG)
emisiju apjomu rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā
emitē 7 milj. tonnas CO2 ekvivalenta (64 % no kopējām
Latvijas SEG emisijām). Desmit gadu laikā no 2008. līdz
2017. gadam CO2 emisiju apjoms enerģētikas sektorā ir
samazinājies par 13,6 %. Mājsaimniecībā radītais SEG
emisiju apjoms 2017. gadā palielinājās par 5,2 %
salīdzinājumā ar 2016. gadu. 2017. gadā SEG emisiju
intensitāte samazinājās par 5,4 % salīdzinājumā ar 2016.
gadu.
Various greenhouse gases (CO2, CH4, N2O), and anthropogenic loads (freons and sulphur hexafluoride SF6) are released into the atmosphere and intensify greenhouse effect, which contributes to the increase in the average global temperature, causing other climate changes. In Latvia, the greatest greenhouse gas (GHG) pollution is released by the energy sector that annually emits on average 7 million tonnes of CO2 equivalent (64% of total Latvian GHG emissions). Over the past ten years (from 2008 to 2017), CO2 emissions in energy sector have reduced by 13.6 %. In 2017, compared to 2016, GHG emissions generated in household sector increased by 5.2 %. In 2017, GHG intensity decreased by 5.4 %, compared to 2016.
5.1. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU KONTI GREENHOUSE GAS AIR EMISSION ACCOUNTS
Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir dabiskas un antropogēnas
izcelsmes atmosfēras sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē
infrasarkano starojumu.
Tiešās siltumnīcefekta gāzes ir attiecīgā produkta,
procesa vai darbības lietošanas laikā radītās emisijas, kas
parasti ir saistītas ar fosilā kurināmā sadedzināšanu (CO2,
CH4, N2O, HFC, PFC un SF6 ).
Netiešās siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa monoksīds
(CO), slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie
organiskie savienojumi (NMGOS).
Greenhouse gases are atmosphere components of natural and anthropogenic origin that absorb and re-emit infrared radiation. Direct greenhouse gases are carbon dioxide (CO2), methane (CH4), nitrous oxide (N2O), hydrofluorocarbons (HFCs), perfluorocarbons (PFCs) and sulphur hexafluoride (SF6). Indirect greenhouse gases are carbon monoxide (CO), nitrogen oxides (NOx) and non-methane volatile organic compounds (NMVOCs).
Gaisa emisiju kontos reģistrē un atspoguļo datus par
emisijām gaisā tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālo
kontu sistēmu. Tajos reģistrē valstu ekonomiku emisijas
gaisā to saimniecisko darbību dalījumā, kas radījušas
emisijas.
Izmantojot informāciju no Apvienoto Nāciju Organizācijas
Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un
Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos
attālumos 2018. gada ziņojumiem, kā arī CSP datus,
emisiju dati tika sadalīti pa nozarēm NACE 2. red.
griezumā un mājsaimniecībās.
Kopējā energoresursu patēriņa siltumnīcefekta gāzu
emisiju intensitāte – enerģijas patēriņa siltumnīcefekta
gāzu intensitāte ir attiecība starp diviem apakšrādītājiem:
ar enerģijas ražošanu un patēriņu saistītām siltumnīcefekta
gāzu emisijām (CO2, CH4, N2O fluorētas gāzes) un bruto
iekšzemes enerģijas patēriņu.
Aprēķinā iekļautās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilst
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas
par klimata pārmaiņām 1. avota kategorijai (Enerģētika).
SEG emisiju intensitāte parāda, cik efektīvi ekonomikas
sektoros tiek ierobežotas emisijas, ražojot preces un
pakalpojumus lietotāju patēriņam. To aprēķina, kopējās
(NACE 2. red.) nozarēs radītās SEG emisijas (tonnas CO2
ekvivalenta) dalot ar bruto pievienoto vērtību (milj. eiro),
faktiskajās cenās. Bruto pievienotā vērtība ir produkta
tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras
saimnieciskās darbības rezultātā.
Air emissions accounts record and present data on emissions into the air in a way that is compatible with the national accounts. They record national economies’ emissions to air in a breakdown by emitting economic activities. By using information of the United Nations Framework Convention on Climate Change and Convention on Long-range Transboundary Air Pollution reports of 2018 as well as CSB data, the emissions data are broken down by NACE Rev. 2 Sections and households. Greenhouse gas intensity of energy consumption is the ratio between two sub-indicators: energy-related greenhouse gas emissions (carbon dioxide, methane and nitrous oxide and fluorinated gases) and gross inland energy consumption. The greenhouse gas emissions included in the calculation are those of source category 1 (Energy) under United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC). Greenhouse gas intensity shows how efficiently emissions from manufacturing goods and providing services are limited in the sectors of national economy. The indicator is estimated at current prices by dividing total GHG emissions (tonnes of CO2 equivalent) generated in economic sectors (NACE Rev. 2) by gross value added (million euros). Gross value added is the increase in the market value of a product resulting from any economic activity.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
39
5.1.1. CO2 EMISIJAS; 2010, 2013–2017 CO2 EMISSIONS; 2010, 2013–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division 2010 2013 2014 2015 2016 2017
Pavisam/ Total 10 249.02 8 620.44 8 601.80 8 845.17 8 743.05 8 978.10
A 01–03 523.00 493.55 490.44 497.47 550.13 584.26
B 05–09 31.35 54.76 43.80 40.85 48.70 35.68
C 10–12 197.89 162.70 156.73 143.71 144.67 134.93
13–15 20.66 20.42 14.85 14.44 13.09 13.89
16–18 179.48 104.59 108.51 107.50 118.56 120.98
19 0.07 0.10 0.13 0.12 0.12 0.23
20 32.55 23.58 21.14 22.61 25.31 30.45
21 14.61 13.33 12.28 11.30 11.96 10.91
22–23 828.50 885.18 920.92 785.69 613.47 755.51
24–25 358.65 69.22 22.28 41.64 20.49 18.67
26 0.83 1.34 0.87 0.69 1.02 0.96
27 3.94 4.36 5.21 3.42 5.41 4.45
28 6.02 7.63 6.26 5.18 5.27 6.66
29–30 9.17 8.07 6.72 5.51 5.80 6.27
31–33 33.38 79.01 83.21 27.95 23.32 24.05
D 35 2 277.27 1 940.53 1 682.25 1 757.76 1 836.04 1 540.54
E 36–39 40.84 22.67 29.16 31.70 35.28 37.89
F 41–43 229.50 213.98 206.36 228.98 205.22 202.11
G 45–47 304.86 212.16 180.05 229.73 228.29 278.05
H 49 2 061.49 1 639.80 1 768.96 2 019.77 1 875.51 1 947.81
50 32.42 40.84 28.03 26.20 33.70 31.14
51 561.84 397.64 433.67 446.37 461.18 647.81
52 154.56 108.71 97.34 127.24 125.32 82.88
53 8.16 5.30 6.54 6.51 7.47 7.56
I 55–56 22.48 16.51 18.74 22.65 18.16 18.52
J 58–63 23.78 15.37 8.70 12.29 12.97 10.73
K 64–66 11.11 6.78 5.70 6.83 7.41 6.18
L 68 122.06 102.25 102.37 109.96 121.68 111.81
M 69–75 41.24 32.69 25.67 31.67 38.90 45.44
N 77–82 55.81 56.35 46.26 59.16 53.18 42.33
O 84 124.21 79.66 84.14 93.77 98.14 93.37
P 85 38.05 17.31 16.47 15.99 17.05 13.70
Q 86–88 68.13 43.09 44.52 42.80 43.41 40.85
R 90–93 16.87 12.95 7.98 10.56 10.23 10.09
S 94–96 8.87 7.83 7.57 9.57 11.34 12.33
Mājsaimniecības/
Households 1 805.37 1 720.18 1 907.97 1 847.58 1 915.25 2 049.06
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table number: VIG070).
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
40
5.1.2. CH4 EMISIJAS; 2010, 2013–2017 CH4 EMISSIONS; 2010, 2013–2017 (tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division 2010 2013 2014 2015 2016 2017
Pavisam/
Total 69 253.37 70 413.08 72 691.96 69 178.08 71 197.34 72 239.86
A 01–03 34 629.40 37 141.08 38 472.18 38 554.41 38 676.39 39 103.22
B 05–09 1.63 3.11 2.23 1.97 2.28 2.03
C
10–12 482.64 548.39 186.74 130.88 173.91 90.16
13–15 1.01 0.78 0.47 0.71 0.59 0.75
16–18 273.02 375.69 432.65 446.93 400.53 398.53
19 0.00 0.01 0.01 0.00 0.00 0.01
20 13.72 15.66 20.74 116.56 130.64 136.52
21 0.35 0.33 0.30 0.27 0.28 0.25
22–23 54.22 80.48 91.90 83.93 62.28 76.42
24–25 13.61 6.03 5.24 3.49 3.70 4.44
26 0.51 0.09 0.04 0.02 0.03 0.04
27 0.13 0.13 0.16 0.17 0.18 0.15
28 0.40 0.59 0.55 0.59 0.40 0.37
29–30 0.36 0.36 0.26 0.24 0.32 0.38
31–33 16.99 30.18 26.04 27.83 32.09 39.72
D 35 3 378.40 3 856.86 4 994.39 3 951.36 4 454.47 5 449.01
E 36–39 22 848.88 21 129.46 21 132.55 19 564.51 20 881.72 19 665.61
F 41–43 20.61 17.74 11.62 12.15 11.61 10.79
G 45–47 134.53 230.64 216.59 283.35 274.29 353.79
H 49 185.58 149.33 105.36 101.60 91.49 107.93
50 2.02 2.48 1.85 1.64 2.14 1.98
51 7.66 5.10 6.07 6.60 5.96 8.03
52 58.09 51.98 102.24 89.20 84.31 124.05
53 4.98 5.39 5.10 3.82 15.05 4.50
I 55–56 14.05 28.73 52.12 25.42 22.48 37.81
J 58–63 4.99 2.25 2.73 1.87 2.76 4.23
K 64–66 3.08 1.40 2.80 2.09 2.61 4.19
L 68 190.51 228.14 248.43 298.85 287.12 361.15
M 69–75 17.38 35.05 11.91 7.18 10.55 17.09
N 77–82 27.96 23.37 21.75 32.10 18.71 23.13
O 84 712.75 681.69 688.28 511.79 570.62 589.11
P 85 175.33 126.67 100.68 74.47 126.83 108.36
Q 86–88 199.06 161.06 171.70 148.46 142.77 175.83
R 90–93 22.95 9.25 11.11 10.07 11.11 17.89
S 94–96 5.15 42.36 17.96 14.69 12.25 23.68
Mājsaimniecības/
Households 5 751.42 5 421.22 5 547.21 4 668.86 4 684.87 5 298.71
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table number: VIG070).
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
41
5.1.3. N2O EMISIJAS; 2010, 2013–2017
N2O EMISSIONS; 2010, 2013–2017 (tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division 2010 2013 2014 2015 2016 2017
Pavisam/ Total 6 160.87 6 466.44 6 605.35 6 832.32 6 790.02 6 846.87
A 01–03 5 535.95 5 791.11 5 900.07 6 113.77 6 085.17 6 120.46
B 05–09 1.95 11.01 5.72 3.87 3.99 5.59
C 10–12 6.15 7.70 7.56 6.21 6.38 7.33
13–15 0.24 0.13 0.15 0.30 0.24 0.26
16–18 40.91 58.86 68.31 69.79 64.96 65.53
19 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00
20 3.18 2.14 3.20 8.69 9.60 10.15
21 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05
22–23 24.26 19.65 21.07 19.29 15.96 19.52
24–25 2.41 0.80 1.27 0.91 1.04 1.16
26 0.08 0.02 0.01 0.01 0.01 0.01
27 0.09 0.02 0.21 0.09 0.08 0.10
28 0.11 0.10 0.25 0.14 0.12 0.13
29–30 0.84 1.20 0.74 0.54 0.52 0.70
31–33 1.64 21.48 24.00 2.98 2.18 1.81
D 35 25.93 41.50 48.54 53.09 66.85 75.97
E 36-39 129.62 115.29 123.88 124.71 134.92 125.04
F 41–43 14.28 26.09 22.27 22.79 22.75 20.34
G 45–47 14.64 12.43 9.60 13.49 13.21 35.14
H 49 117.64 126.05 132.53 139.71 122.62 123.96
50 8.48 12.36 7.13 7.23 9.72 9.29
51 20.02 14.35 16.12 17.05 17.25 24.06
52 15.20 13.10 15.50 27.09 20.92 4.45
53 0.22 0.19 0.23 0.21 0.25 0.27
I 55–56 1.82 0.79 0.57 3.24 0.76 0.49
J 58–63 0.61 0.43 0.26 0.42 0.38 0.30
K 64–66 0.23 0.14 0.13 0.15 0.17 0.12
L 68 4.42 4.45 4.37 6.46 5.10 3.14
M 69–75 1.13 1.33 0.88 1.02 1.10 1.26
N 77–82 6.51 4.20 4.33 10.11 5.72 2.50
O 84 13.97 12.17 12.17 12.32 12.46 11.39
P 85 3.50 2.35 1.89 2.27 1.95 1.50
Q 86–88 14.76 14.12 13.94 14.57 13.67 14.44
R 90–93 0.50 0.28 0.38 0.85 0.36 0.27
S 94–96 0.17 0.22 0.17 0.41 0.26 0.39
Mājsaimniecības/
Households 149.36 150.33 157.85 148.49 149.56 159.78
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table number: VIG070).
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
42
5.1.4. NETIEŠO SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS; 2017 EMISSIONS OF INDIRECT GREENHOUSE GASES; 2017 (tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division CO NOx
NMGOS
NMVOC Pavisam/ Total 127 134.05 45 998.16 38 516.77
A 01–03 6 487.49 9 696.70 8 349.19
B 05–09 157.45 234.27 32.86
C 10–12 515.87 436.01 1 493.91
13–15 35.49 26.69 11.49
16–18 7881.70 1 767.99 5 139.65
19 0.44 0.70 0.07
20 185.02 120.78 1 116.48
21 11.77 16.90 31.14
22–23 2 404.11 2 190.55 745.10
24–25 126.97 66.79 448.83
26 3.20 2.05 8.26
27 6.59 9.76 7.42
28 16.26 13.52 10.54
29–30 25.91 26.02 177.92
31–33 189.88 90.70 376.82
D 35 2 821.64 4 139.38 750.45
E 36–39 145.06 201.72 412.69
F 41–43 803.74 1 058.85 1 863.09
G 45–47 2 005.31 1 485.98 3 284.27
H 49 3 663.04 12 961.41 816.51
50 42.43 760.57 47.63
51 927.08 1 780.15 163.40
52 252.75 301.92 71.85
53 27.20 38.17 7.39
I 55–56 71.18 43.23 23.37
J 58–63 56.16 31.02 10.19
K 64–66 29.38 13.69 5.15
L 68 472.13 238.85 219.67
M 69–75 259.03 117.21 44.69
N 77–82 187.73 186.43 41.53
O 84 1 745.79 733.06 639.64
P 85 217.76 61.80 104.08
Q 86–88 347.52 113.12 148.68
R 90–93 45.19 24.33 13.22
S 94–96 54.44 36.94 24.01
Mājsaimniecības/
Households 94 911.33 6 970.90 11 875.58
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table number: VIG070).
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
43
5.1.5. CO2, CH4 UN N2O EMISIJU INTENSITĀTE LATVIJĀ; 2010–2017 CO2, CH4 AND N2O EMISSIONS INTENSITY IN LATVIA; 2010–2017
(grami CO2 ekvivalenta uz eiro, faktiskajās cenās/ grams of CO2 equivalent per euro, at current prices)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_ac_aeint_r2)
Eurostat data (online data code: env_ac_aeint_r2 ) 5.1.6. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU AVOTI; 2017
EMISSIONS OF GREENHOUSE GASSES BY SOURCE SECTOR; 2017 (tūkstošos tonnu CO2 ekvivalenta/ thousand tonnes of CO2 equivalent)
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
533.0
422.8
364.6342.8
321.3 326.0 312.2 296.3
113.1 99.4 95.3 93.5 92.2 92.8 90.5 85.2
100.2 85.9 80.8 80.7 80.6 75.1 76.0 71.6
746.2
608.1
540.7517.1
494.2 493.9 478.8453.0
0
100
200
300
400
500
600
700
800
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
CO₂ N₂O CH₄ Kopā CH₄ , N₂O un CO₂ /Total of CH₄ , N₂O and CO₂
7 225.2
2 782.3
733.5
565.2
Enerģētika/ Energy
Lauksaimniecība/ Agriculture
Rūpniecība/ Industry
Atkritumu apsaimniekošana/ Waste
management
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
44
5.1.7. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU LATVIJĀ UN ES-28;
2010–2017 GREENHOUSE GAS EMISSIONS PER CAPITA IN LATVIA AND EU-28; 2010–2017 (tonnas CO2 ekvivalenta uz vienu iedzīvotāju/ tonnes of CO2 equivalent per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rd300).
Eurostat data (online data code: t2020_rd300).
5.1.8. MĀJSAIMNIECĪBĀS RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU ĪPATSVARS NO
KOPĒJĀM EMISIJĀM; 2010–2017 SHARE OF GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM HOUSEHOLDS IN TOTAL EMISSIONS; 2010–2017 (procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table number: VIG070).
6.0 5.8 5.8 5.8 5.8 5.9 6.0 6.1
9.8 9.5 9.3 9.18.7 8.8 8.7 8.8
0
2
4
6
8
10
12
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia ES-28/ EU-28
17.6 18.1 18.7 20.022.2 20.9 21.9 22.8
8.3 8.5 8.6 7.7 7.6 6.7 6.6 7.3
2.4 2.4 2.4 2.3 2.4 2.2 2.2 2.3
54.0 53.951.1
44.141.0
35.0 33.5 35.0
0
10
20
30
40
50
60
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Oglekļa dioksīds (CO₂)/ Carbon dioxide (CO₂)
Metāns (CH₄)/ Methane (CH₄)
Slāpekļa oksīds (N₂O)/ Nitrous oxide (N₂O)
Biomasas izcelsmes oglekļa dioksīds (CO₂)/ Carbon dioxide (CO₂) from biomass
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
45
5.1.9. LAUKSAIMNIECĪBĀ RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS BALTIJAS
VALSTĪS UN ES-28; 2010-2017 GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM AGRICULTURE IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (miljonos tonnu CO2 ekvivalenta/ million tonnes of CO2 equivalent )
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_gge).
Eurostat data (online data code: env_air_gge).
5.1.10. TRANSPORTA RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS BALTIJAS VALSTĪS
UN ES-28; 2010–2017 GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM TRANSPORT IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (miljonos tonnu CO2 ekvivalenta/ million tonnes of CO2 equivalent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_gge).
Eurostat data (online data code: env_air_gge).
3.32.9
2.8
2.8 3.0
3.2
3.23.3
4.4
4.4
4.4 4.4
4.95.1
5.5
5.82.3 2.3
2.32.2
2.32.3 2.4 2.4
937.6
925.5
896.0
888.7
896.1
913.3
932.5
945.9
860
880
900
920
940
960
0
1
2
3
4
5
6
7
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
2.5 2.52.6
2.6
2.72.8
2.8 2.8
4.3 4.34.4 4.4
4.6 4.6 4.54.4
1.2 1.3 1.3 1.4 1.4 1.4 1.3 1.4
423.4 423.9421.7
425.2
432.9433.8 434.8
439.0
400
410
420
430
440
450
0
1
2
3
4
5
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
46
5.1.11. KOPĒJĀ ENERGORESURSU PATĒRIŅA SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU
INTENSITĀTE BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 GHG INTENSITY OF ENERGY CONSUMPTION IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017
(tonnas CO2 ekvivalenta uz teradžoulu/ tonnes of CO2 equivalent per terajoule)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: tsdcc220, nrg_bal_c).
Eurostat data (online data code: tsdcc220, nrg_bal_c).
43.6 41.3
38.2
38.6
37.8
39.139.4 37.9
45.0
40.7
40.4
40.4
39.0
38.2 38.3 36.7
80.0 79.676.0 74.7
76.9
69.969.7
76.8
51.3 51.1 50.9 50.2 49.4 49.2 48.6 48.0
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
47
5.2. ENERGORESURSI ENERGY RESOURCES
Energoresursi – apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas
avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas
iegūšanai.
Kopējais patēriņš – energoresursu kopējais patēriņš
pārveidošanas sektorā, enerģētikas sektorā, visās
tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.
Galapatēriņš – energoresursu patēriņš rūpniecībā,
transportā, mājsaimniecībās, lauksaimniecībā,
mežsaimniecībā, medniecībā, zivsaimniecībā un pārējiem
patērētājiem (NACE 2. red. 33., 36.–39., 45.–47., 52.–96.,
99. nodaļa).
Atjaunīgie energoresursi ietver vēja enerģiju, saules
enerģiju, hidroenerģiju, plūdmaiņu enerģiju, ģeotermālo
enerģiju, biomasu (kurināmo koksni, salmus, biogāzi,
biodegvielu) un atjaunojamos atkritumus.
Enerģijas intensitāte raksturo enerģijas izmantošanas
efektivitāti pievienotās vērtības radīšanai. To aprēķina:
enerģijas patēriņš pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
2010. gada salīdzināmajās cenās.
Enerģijas produktivitāte mēra enerģijas patēriņa
produktivitāti. Rādītājs tiek aprēķināts, dalot IKP
2010. gada salīdzināmajās cenās ar energoresursu kopējo
patēriņu.
Enerģētiskā atkarība ir rādītājs, kas tiek aprēķināts,
atņemot no energoresursu neto importa rādītāja eksporta
apjomu, dalot ar kopējo energoresursu patēriņu un
pieskaitot bunkurēšanu.
Elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām – vidējās
nacionālās elektroenerģijas cenas (EUR/kWh), iekļaujot
piemērotos nodokļus, nodevas un maksājumus, katra gada
otrajā semestrī, vidēja izmēra mājsaimniecību patērētājiem
(patērētāju grupa DC ar elektroenerģijas patēriņu gadā no
2500 līdz 5000 kWh).
Elektroenerģijas cenas galalietotājiem, kas nav
mājsaimniecības – vidējās nacionālās elektroenerģijas
cenas Latvijā (EUR/kWh), iekļaujot piemērotos nodokļus,
nodevas un maksājumus, katra gada otrajā semestrī, vidēja
izmēra galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības
(patērētāju grupa IC ar elektroenerģijas patēriņu gadā no
500 līdz 2000 MWh).
Energy resources – identified fuel supplies and energy sources which may be used directly or for energy production. Total consumption (energy) – consumption of energy resources by transformation sector, energy sector, all sectors of national economy, as well as by households. Final consumption (energy) – consumption by industry, transport, households, agriculture, forestry, hunting, fishery, and other consumers (NACE Rev. 2 divisions 33, 36–39, 45–47, 52–96, 99). Renewable energy – wind, solar, geothermal, wave, tidal, hydropower, aerothermal energy (heat which accumulates in the air), geothermal energy (heat which is located below the land surface) and hydrothermal energy (heat which is located in surface waters), landfill gas, biogas and biomass. Energy intensity of the economy measures the energy consumption of an economy and its overall energy efficiency. This indicator is the ratio between the gross inland consumption of energy and the gross domestic product (GDP) at constant prices of 2010. Energy productivity measures the productivity of energy consumption. The indicator results from the division of GDP at constant prices of 2010 by the gross inland consumption of energy. Energy dependence shows the extent to which an economy relies upon imports in order to meet its energy needs. The indicator is calculated as net imports divided by the sum of gross inland energy consumption plus bunkers. Electricity prices for household consumers – the national average electricity price (euros per kWh), including taxes and levies applicable, for the second semester of each year for medium-size household consumers (consumption band DC with annual consumption between 2500 and 5000 kWh).
Electricity prices for non-household consumers – the national average electricity price (euros per kWh), including taxes applicable, for the second semester of each year for medium size non-household consumers (consumption band IC with annual consumption between 500 and 2000 MWh).
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
48
5.2.1. KOPĒJAIS ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ LATVIJĀ; 2000; 2005, 2010–2018
GROSS INLAND CONSUMPTION OF ENERGY RESOURCES IN LATVIA; 2000; 2005, 2010–2018
(petadžoulos/ petajoules) (Indekss, 2000=100 %/ Index, 2000=100 %)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG020).
CSB online database (Table number: ENG020).
5.2.2. ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS ENERĢIJAS BRUTO GALAPATĒRIŅĀ
LATVIJĀ; 2005, 2010–2017
SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN GROSS FINAL ENERGY CONSUMPTION IN LATVIA; 2005, 2010–2017 (procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG051).
CSB online database (Table number: ENG051).
164
192 195
184191
187 186 184 185191
201100
117119
112
116114 114 112 113
117
123
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
160
170
180
190
200
210
220
230
240
250
2000 2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
PJ Indekss 2000=100 %/ Index 2000=100 %
32.330.4
33.535.7 37.0 38.6 37.5 37.1 39.0
43.0 42.144.7
44.948.7
51.03 52.21 51.25 54.36
42.7
40.744.7
47.349.7 52.15 51.74 51.81
54.58
2.4 4.0 4.1 4.0 4.0 4.08 3.92 2.76 2.54
0
10
20
30
40
50
60
2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
No AER saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā, %/ Share of renewable energy in
gross energy consumption, %
No AER saražotās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā, %/ Share of renewable energy in electricity, %
No AER saražotās enerģijas īpatsvars apsildē un dzesēšanā, %/ Share of renewable energy in heating
and conditioning, %
No AER saražotās enerģijas īpatsvars transportā, %/ Share of renewable energy in transport, %
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
49
5.2.3. NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM SARAŽOTĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS
BRUTO ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN GROSS FINAL ENERGY CONSUMPTION IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG051). Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_ren).
CSB online database (Table number: ENG051). Eurostat data (online data code: nrg_ind_ren).
5.2.4. NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM SARAŽOTĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS
TRANSPORTĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN TRANSPORT SECTOR IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG051). Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_ren).
CSB online database (Table number: ENG051). Eurostat data (online data code nrg_ind_ren).
30.4
33.535.7
37.038.6 37.5 37.1
39.0
19.6 19.921.4
22.7 23.625.8 25.6 25.8
24.6 25.4 25.5 25.4 26.228.4 28.6 29.2
13.1 13.4 14.7 15.4 16.2 16.7 17.017.5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
4.0
4.1
4.0 4.04.1 3.9
2.82.5
3.8 3.8
4.9 4.84.3 4.6
3.6 3.7
0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4
5.2
4.0
5.65.9
6.5 6.67.1
7.4
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
50
5.2.5. NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM SARAŽOTĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS
ELEKTROENERĢIJĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN ELECTRICITY PRODUCTION IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG051). Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_ren).
CSB online database (Table number: ENG051). Eurostat data (online data code: nrg_ind_ren).
5.2.6. SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM;
2010, 2015–2018 ELECTRICITY PRODUCED FROM RENEWABLE SOURCES; 2010, 2015–2018 (gigavatstundās/ gigawatt hours)
2010 2015 2016 2017 2018
PAVISAM/ Total 3 635 2 777 3 482 5 461 3 499
Hidroelektrostacijas kopā/ Hydroelectric plants, total 3 520 1 860 2 530 4 381 2 432
Vēja elektrostacijas/ Wind power plants 49 147 128 150 122
Saules mikroģeneratori un elektrostacijas/ Solar micro-generators and power plants
… … … … 1
Biomasas koģenerācijas stacijas un elektrostacijas/ Biomass CHP plants and power plants
9 378 427 525 570
Biogāzes koģenerācijas stacijas kopā/ Biogas CHP plants, total 57 392 397 405 374
atkritumu poligonu gāzes, citas biogāzes koģenerācijas stacijas/ landfill gas, other biogas CHP plants
46 382 386 394 365
notekūdeņu dūņu gāzes koģenerācijas stacijas/ sewage gas CHP plants
11 10 11 11 9
CSP datubāze internetā (tabula: ENG090).
CSB online database (Table number: ENG090).
42.144.7 44.9
48.751.0 52.2 51.3
54.4
7.49.0
10.913.1 13.7
15.5 16.818.3
10.412.3
15.813.0 14.1 15.1 15.5 17.0
19.721.7
23.525.4
27.4 28.8 29.6 30.7
0
10
20
30
40
50
60
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
51
5.2.7. ENERĢIJAS INTENSITĀTE LATVIJĀ UN ES-28; 2005, 2010–2017 ENERGY INTENSITY OF THE ECONOMY IN LATVIA AND EU-28; 2005, 2010-2017 (kilogrami naftas ekvivalenta uz 1000 eiro/ kilograms of oil equivalent per 1000 euros)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_ei).
Eurostat data (online data code: nrg_ind_ei).
5.2.8. ENERĢIJAS PRODUKTIVITĀTE LATVIJĀ UN ES-28; 2005, 2010–2017 ENERGY PRODUCTIVITY IN LATVIA AND EU-28; 2005, 2010–2017 (eiro par kilogramu naftas ekvivalenta/ euros per kilogram of oil equivalent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rd310).
Eurostat data (online data code: t2020_rd310).
266.0274.4
242.7 242.7233.4 228.1
219.1 218.0 213.0
153.5141.5 134.5 133.5 131.6 124.6 123.6 122.0 121.0
0
50
100
150
200
250
300
2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia ES-28/ EU-28
3.8 3.64.1 4.1 4.3 4.4 4.6 4.6 4.7
6.5
7.17.4 7.5 7.6
8.0 8.1 8.2 8.3
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia ES-28/ EU-28
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
52
5.2.9. KOPĒJAIS ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU BALTIJAS VALSTĪS
UN ES-28; 2010–2017 GROSS INLAND ENERGY CONSUMPTION PER CAPITA IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (tonnas naftas ekvivalenta/ tonnes of oil equivalent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_bal_c).
Eurostat data (online data code: nrg_bal_c).
2.2 2.1 2.2 2.2 2.2 2.2 2.2 2.32.2 2.3 2.4 2.3 2.3 2.4 2.5 2.6
4.2 4.3 4.2
4.64.4
4.1
4.64.4
3.5 3.4 3.4 3.3 3.2 3.2 3.2 3.3
0
1
2
3
4
5
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
53
5.2.10. ENERGORESURSU GALAPATĒRIŅA UN PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS ĪPATSVARS
APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ LATVIJĀ; 2017 SHARE OF FINAL ENERGY CONSUMPTION AND VALUE ADDED IN LATVIAN MANUFACTURING; 2017
(procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG020, IKG10_060).
CSB online database (Table number: ENG020, IKG10_060).
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Energoresursu galapatēriņš Pievienotā vērtība
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana,
izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu
ražošana (16)
Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
(23)
Pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana;
tabakas izstrādājumu ražošana (10-12)
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana;
farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko
preparātu ražošana (20, 21)
Gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un
iekārtas), datoru, elektronisko un optisko iekārtu,
elektrisko iekārtu, citur nekvalificētu iekārtu,
mehānismu un darba mašīnu ražošana (25-28)
Gumijas un plastmasas izstrādājumu, mēbeļu un
cita veida ražošana (22, 31, 32)
Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas
izstrādājumu ražošana (13-15)
Automobiļu, piekabju, puspiekabju ražošana un
citu transportlīdzekļu ražošana (29, 30)
Papīra un papīra izstrādājumu ražošana,
poligrāfija un ierakstu reproducēšana (17, 18)
Metālu ražošana (24)
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
54
5.2.11. ENERGORESURSU GALA PATĒRIŅŠ MĀJSAIMNIECĪBĀS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU
BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 FINAL ENERGY CONSUMPTION IN HOUSEHOLDS PER CAPITA IN BALTIC STATES AND EU-28;2010–2017
(kilograms naftas ekvivalenta/ kilogram of oil equivalent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: sdg_07_20).
Eurostat data (online data code: sdg_07_20).
5.2.12. ENERĢĒTISKĀ ATKARĪBA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 ENERGY DEPENDENCE IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: tsdcc310).
Eurostat data (online data code: tsdcc310).
662 644677
630 621
559584
616
514 506 514 496478 468
500 515
771
705734
708676
652
707 715
639
568 593 599
525 547563 563
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/EU-28
45.5
59.956.4 55.9
40.651.2
47.244.1
81.9 81.8 80.5 78.5 78.3 78.4 77.6 75.6
15.3 13.8
19.8
13.911.1 9.6 7.9
4.1
52.7 54.2 53.7 53.3 53.6 53.9 53.8 55.1
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 5
55
5.2.13. ELEKTROENERĢIJAS VIDĒJĀS CENAS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2018 AVERAGE ELECTRICITY PRICE IN BALTIC STATES AND EU-28; 2018 (eiro par kilovatstundu/ euros per kilowatt hour)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_pc_205, nrg_pc_204).
Eurostat data (online data code: nrg_pc_205, nrg_pc_204).
0.2113
0.15110.1418
0.1097
0.14220.1267
0.1109 0.1089
0.00
0.05
0.10
0.15
0.20
0.25
EU-28/ EU-28 Latvija/ Latvia Igaunija/ Estonia Lietuva/ Lithuania
Vidēja izmēra mājsaimniecības/ Medium-size households
Vidēja izmēra galalietotāji, kas nav mājsaimniecības/ Medium-size non-household consumers
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
56
6. VIDES EKONOMIKA ENVIRONMENTAL ECONOMICS
6.1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI
ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE
Līdzekļi vides aizsardzībai ietver investīcijas un kārtējās
izmaksas vides aizsardzības pasākumiem. Līdzekļi
paredzēti gaisa aizsardzībai, notekūdeņu un atkritumu
apsaimniekošanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas
aizsardzībai, vides pētniecībai un attīstībai un citām vides
aizsardzības darbībām.
Environmental protection expenditure includes investments in and current expenditure on environmental protection measures. Resources are envisaged for air protection, management of waste and wastewater, protection of biological diversity and landscape, environmental research and development, as well as other environmental protection activities.
Investīcijas vides aizsardzībai ietver kapitālieguldījumus
vides aizsardzības pasākumiem (ieskaitot metodes,
tehnoloģijas, procesus, iekārtas vai to daļas), kuru
galvenais nolūks ir savākt, apstrādāt, kontrolēt, samazināt,
novērst vai likvidēt piesārņojumu vai jebkādu citu vides
degradāciju, ko izraisa uzņēmumu ražošanas process.
Investments in environmental protection involve capital investments in environmental protection measures (methods, technologies, processes, equipment or parts thereof) the main aim of which is to collect, process, control, reduce, eliminate or prevent pollution or any other environmental degradation caused by manufacturing process of businesses.
Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai ietver izlietoto
materiālu izmaksu summu vides aizsardzības nozīmes
objektu, tehnoloģiju, iekārtu (vai to daļu) darbībai, to
uzturēšanai, samazinot no uzņēmumu darbības radušos
piesārņojumu (emisijas gaisā, notekūdeņu izplūdes,
atkritumus u.c.) apkārtējā vidē.
Ekoinovācija ir jebkāda veida jauninājums jeb inovācija
(jauns produkts, pakalpojums, process, vadīšanas metode),
kas veicina efektīvāku resursu izmantošanu vai vides
aizsardzību.
Ekoinovāciju indekss parāda, kāds ir katras ES dalībvalsts
sniegums ekoinovāciju jomā, salīdzinot ar ES vidējo
rādītāju, kas ir pielīdzināts 100 (indekss ES=100). Indekss
apkopo dažādus ekoinovāciju aspektus, izmantojot 16
rādītājus, kas iedalīti piecās tematiskajās jomās:
ekoinovāciju ieguldījumi, ekoinovāciju pasākumi,
ekoinovāciju rezultāti, resursu efektivitāte un
sociālekonomiskie rezultāti. Indeksa mērķis ir veicināt
vienotu viedokli par ekonomisko, vides un sociālo darbību
Eiropas Savienībā.
Aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas
paredz esošo materiālu un produktu iznomāšanu, atkārtotu
izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi, cik ilgi
vien iespējams. Tādā veidā pagarinot izstrādājuma dzīves
ciklu.
Current expenditure on environmental protection involves total costs of materials used for operation and maintenance of environmental protection units, technologies, equipment (or parts thereof) decreasing environmental contamination caused by businesses (air emissions, waste water discharge, waste, etc.). Eco-Innovation is any kind of innovation (new product, service, process, management method) that promote more efficient use of resources or environmental protection.
Eco-Innovation Index shows how well individual Member States perform in different dimensions of eco-innovation compared to EU average, which is equated with 100 (index EU=100). This indicator is based on 16 sub-indicators in five thematic areas: eco-innovation inputs, eco-innovation activities, eco-innovation outputs, resources efficiency and socio-economic outcomes. The aim of this index is to promote a holistic view on economic, environmental and social performance.
Circular economy is a model of production and consumption, which involves leasing, reusing, repairing, refurbishing and recycling existing materials and products as long as possible. In this way, the life cycle of products is extended.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 6
57
6.1.1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAS JOMĀS; 20181 ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE BY ENVIRONMENTAL DOMAIN; 20181
(tūkstošos eiro/ thousand euros)
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
investīcijas vides
aizsardzībai
investments in environmental
protection
kārtējās izmaksas
vides aizsardzībai
current expenditure on environmental
protection
Pavisam 217 040.4 46 335.9 170 704.5 Total
ūdens resursu
aizsardzībai 71 817.1 20 803.9 51 013.2
protection of water resources
gaisa aizsardzībai 13 512.2 9 503.5 4 008.7 air protection
atkritumu savākšanas
un pārstrādes iekārtām 106 127.1 9 216.4 96 910.7
waste treatment and disposal facilities
Citas 25 584.0 6 812.1 18 771.9 other
CSP datubāze internetā (tabulas: VIG050).
CSB online database (Table ID: VIG050). ________________________________________________
1 Dati apkopoti par ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kuru pamatnozares pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas
NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49, 68.
Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified under the Division 08–39 and 46-49, 68 of the NACE Rev. 2.
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
58
6.1.2. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI; 2010–2018 ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE; 2010–2018
(tūkstošos eiro/ thousand euros)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG050).
CSB online database (Table number: VIG050).
6.1.3. INVESTĪCIJAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC FINANSĒŠANAS AVOTA; 2018 1 INVESTMENTS IN ENVIRONMENTAL PROTECTION BY SOURCE OF FUNDING; 2018 1
(procentos/ per cent)
1 Dati apkopoti par ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kuru pamatnozares pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas
NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49, 68. Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified under the Division 08–39 and 46-49, 68 of the NACE Rev. 2.
57 857
38 309
117 003
135 651
51 486 49 361 53 383 50 98546 336
68 91866 549
68 965
81 739
98 186
120 590
151 257 152 306
170 705
126 775
104 858
185 968
217 391
149 671
169 951
204 641 203 291217 041
0
50 000
100 000
150 000
200 000
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Investīcijas/ Investments Kārtējās izmaksas/ Current expenditure Pavisam/ Total
61.1%
29.9%
6.7%
1.8% 0.5%
Uzņēmumu un organizāciju līdzekļi/
Resources of enterprises
Cits finansējuma avots/ Other funding
source
Banku kredīts/ Bank loans
Pašvaldību budžets/ Local government
budget
Valsts budžets/ State budget
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 6
59
6.1.4. INVESTĪCIJAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC DARBĪBAS VEIDA UN VIDES JOMAS; 2018 INVESTMENTS IN ENVIRONMENTAL PROTECTION BY ECONOMIC ACTIVITY AND ENVIRONMENTAL DOMAIN; 2018 (tūkstošos eiro/ thousand euros)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
ūdens resursu
aizsardzībai
protection of water resources
gaisa
aizsardzībai
air protection
atkritumu
savākšanas un
pārstrādes
iekārtām
waste treatment and
disposal facilities
citas
other
Pavisam/
Total 46 335.9 20 803.9 9 503.5 9 216.4 6 812.1
B 08 1.5 0.9 0.0 0.0 0.6
C
10–11 1 799.8 1 343.1 187.1 43.7 225.9
13–14 574.9 - 572.4 2.5 -
16 5 410.1 98.7 5 240.5 3.4 67.5
18 357.6 0.4 21.1 336.1 -
20–21 18.9 13.1 4.8 1.0 -
22 175.7 12.1 163.6 - -
23 269.8 60.5 200.0 3.4 5.9
24 56.4 24.8 19.2 12.4 -
25 4.4 1.4 3.0 - -
27 384.7 - 55.7 - 329.0
28 232.2 - 152.4 62.2 17.6
31 89.9 - 89.9 - -
33 199.7 - - - 199.7
D 35 6 827.5 477.9 1 908.3 70.0 4 371.3
E 36 15 058.9 15 031.4 - - 27.5
37 4 785.2 3 505.1 15.5 974.5 290.1
38 7 671.1 - - 7 671.1 -
39 28.0 - - - 28.0
G 46 1 208.6 33.2 127.9 4.5 1 043.0
47 396.0 11.0 378.5 6.5 -
H 49 778.1 185.7 363.6 25.1 203.7
L 68 6.9 4.6 - - 2.3
________________________________________________
1 Dati apkopoti par ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kuru pamatnozares pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas
NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49, 68. Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified under the Division 08–39 and 46-49, 68 of the NACE Rev. 2.
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
60
6.1.5. KĀRTĒJĀS IZMAKSAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC DARBĪBAS VEIDA; 2018 CURRENT EXPENDITURE ON ENVIRONMENTAL PROTECTION BY ECONOMIC ACTIVITY; 2018 (tūkstošos eiro/ thousand euros)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
ūdens resursu
aizsardzībai
protection of water
resources
gaisa
aizsardzībai
air protection
atkritumu
savākšanas un
pārstrādes
iekārtu uzturēšanai citas
other
waste treatment and disposal facilities
Pavisam/
Total 170 704.5 51 013.2 4 008.7 96 910.7 18 771.9
B 08 162.4 39.9 3.2 95.3 24.0
C 10–11 12 176.4 5 946.0 591.7 2 386.2 3 252.4
13–15 718.2 384.4 31.9 252.3 49.8
16 1 991.5 429.0 182.7 1 082.5 297.2
17 312.4 35.3 - 121.2 155.9
18 431.4 167.4 11.3 227.5 25.2
19 3.1 - - 3.0 0.1
20–21 2 028.1 1 345.4 79.7 411.4 191.7
22 2 089.8 68.4 7.5 1 965.4 48.5
23 3 445.5 1 202.5 309.9 1 522.4 410.6
24 144.6 19.6 0.5 112.8 11.7
25 903.0 302.6 24.9 519.8 55.7
26–27 436.5 130.1 61.6 215.0 29.8
28 450.5 124.4 22.2 276.9 26.9
29–30 595.6 216.8 28.1 226.1 124.6
31 308.0 64.1 25.2 174.9 43.8
32–33 342.4 45.1 15.6 207.5 74.2
D 35 10 589.4 4 569.4 962.8 3 093.30 1 963.9
E 36 18 609.2 18 288.7 - 104.9 215.7
37 13 839.9 11 808.0 45.4 1 058.6 927.9
38–39 79 815.4 885.0 33.9 75 512.9 3 383.6
G 46 5 343.0 395.6 8.7 1 276.1 3 662.6
47 8 873.7 1 172.7 74.2 4 018.3 3 608.5
H 49 2 906.3 646.3 1 487.7 584.6 187.6
L 68 4043.2 2706.92 - 1336.3 -
N 81 145.0 19.6 - 125.4 -
CSP datubāze internetā (tabula: VIG051).
CSB online database (Table number:VIG051).
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 6
61
6.1.6. EKOINOVĀCIJU INDEKSS ES-28 VALSTĪS; 2018 ECO-INNOVATION INDEX IN EU-28; 2018 (indekss ES=100/ index EU=100)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt200). Eurostat data (online data code: t2020_rt200 ).
45
50
59
59
66
68
73
81
82
83
83
88
89
92
94
100
100
101
105
107
110
112
112
115
119
121
132
137
138
0 20 40 60 80 100 120 140 160
Kipra/ Cyprus
Bulgārija/ Bulgaria
Polija/ Poland
Malta/ Malta
Rumānija/ Romania
Slovākija/ Slovakia
Ungārija/ Hungary
Igaunija/ Estonia
Latvija/ Latvia
Grieķija/ Greece
Beļģija/ Belgium
Horvātija/ Croatia
Lietuva/ Lithuania
Nīderlande/ Netherlands
Īrija/ Ireland
Čehija/ Czechia
EU-28 VIDĒJAIS/ EU-28 AVERAGE
Portugāle/ Portugal
Spānija/ Spain
Slovēnija/ Slovenia
Lielbritānija/ United Kingdom
Itālija/ Italy
Francija/ France
Dānija/ Denmark
Austrija/ Austria
Somija/ Finland
Zviedrija/ Sweden
Vācija/ Germany
Luksemburga/ Luxembourg
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
62
6.2. VIDES NODOKĻI
ENVIRONMENTAL TAXES Vides nodokļi – nodokļi, kuru bāze ir fiziska vienība (vai
fiziskas vienības aizstājējs) kaut kam tādam, kam ir
pierādīta noteikta negatīva ietekme uz vidi un kas Eiropas
kontu sistēmā (EKS'95) norādīti kā nodokļi. Vides nodokļi
tiek iedalīti šādās kategorijās: energoresursu, transporta,
piesārņojuma un resursu nodokļi.
Energoresursu nodokļi – nodokļi par energoresursiem,
kurus izmanto gan transportlīdzekļos, gan stacionāros
avotos. Svarīgākie energoresursi, ko izmanto transportā, ir
benzīns, dīzeļdegviela un sašķidrinātā naftas gāze.
Stacionāros avotos izmanto mazutu, dabasgāzi, ogles un
elektroenerģiju.
Environmental taxes – the taxes the tax base whereof is a physical unit (or a proxy of a physical unit) of something that has a proven, specific negative impact on the environment, and which is identified in ESA'95 as a tax. Environmental taxes can be of four types: energy, transport, pollution and resource taxes.
Energy taxes – taxes on energy products used for both transport and stationary purposes. The most important energy products for transport purposes are petrol, diesel, and liquefied petroleum gas. Energy products for stationary use include fuel oils, natural gas, coal and electricity.
Transporta nodokļi – nodokļi, kas saistīti ar
īpašumtiesībām un transportlīdzekļu izmantošanu. Nodokļi
par citām transporta iekārtām un ar to saistītiem
pakalpojumiem arī ir iekļauti šajā grupā, ja vien tie atbilst
vispārējai vides nodokļu definīcijai. Transporta nodokļi var
būt vienreizēji nodokļi, kas saistīti ar iekārtas importu vai
pārdošanu, vai periodiski (tādi kā transportlīdzekļu
ikgadējā nodeva).
Piesārņojuma un resursu nodokļi – nodokļi par
piesārņojošo vielu gaisā un ūdenī, atkritumu
apsaimniekošanu un trokšņa kontroli, kā arī nodokļi par
derīgo izrakteņu un ūdens izmantošanu un ieguvi.
Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības
sistēma (ES ETS) – ekonomisks instruments klimata
pārmaiņu mazināšanā, kura mērķis ir palīdzēt ES
dalībvalstīm izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju
samazināšanas saistības un nodrošināt emisiju
samazināšanu iespējami visefektīvākajā veidā. ES ETS
dalībnieki ir operatori, kuri saskaņā ar likuma „Par
piesārņojumu” prasībām ir saņēmuši siltumnīcefekta gāzu
emisijas atļaujas un veic likuma „Par piesārņojumu”
2. pielikuma minētās darbības.
Emisiju kvota – pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā
vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas
siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda
ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes
globālās sasilšanas potenciālu. ES ETS sistēmā pastāv ES
emisijas kvota (EUA) un ES aviācijas emisijas kvota
(EUAA) atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma
I daļas minētajām darbībām un II daļas minētajām
darbībām. Vidējā oglekļa dioksīda ekvivalenta (EUA) cena
tiek aprēķināta, balstoties uz Latvijas veiktajiem
darījumiem Eiropas Enerģijas biržā.
Transport taxes – taxes related to the ownership and use of motor vehicles. Taxes on other transport equipment (e.g., planes), and related transport services (e.g., duty on charter or scheduled flights) are also included here, when they conform to the general definition of environmental taxes. The transport taxes may be ‘one-off’ taxes related to imports or sales of the equipment or recurrent taxes such as an annual road tax. Taxes on petrol, diesel and other transport fuels are included under energy taxes.
Pollution taxes – taxes on measured or estimated emission to air and water, management of solid waste and noise.
EU Emissions Trading System (EU ETS) – economics instrument in reduction of climate change aimed at helping the EU Member States to meet the emission reduction commitment set out in Kyoto protocol and ensure emission reduction in most efficient way. The EU ETS members are operators which in line with the requirements of the law On Pollution have received greenhouse gas emission permits and are performing activities listed in the Annex 2 to the law On Pollution.
Allowance – an allowance to emit one tonne of carbon dioxide or a specified quantity of other greenhouse gases (expressed in carbon dioxide equivalents) during a specified period taking into account the global-warming potential of the relevant greenhouse gas. The EU ETS sets EU allowance (EUA) and EU aviation allowance (EUAA) in line with the activities listed in the Part I and Part II of the Annex II to the law On Pollution. The average price of carbon dioxide equivalent (EUA) is calculated based on the transactions of Latvia on the European Energy Exchange.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 6
63
6.2.1. VIDES NODOKĻU IEŅĒMUMU ĪPATSVARS NO KOPĒJIEM NODOKĻU IEŅĒMUMIEM
UN SOCIĀLAJĀM APDROŠINĀŠANAS IEMAKSĀM BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28;
2005, 2010–2017
SHARE OF ENVIRONMENTAL TAXES IN TOTAL REVENUES FROM TAXES AND SOCIAL CONTRIBUTIONS IN BALTIC STATES AND ES-28; 2005, 2010–2017 (procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt320).
Eurostat data (online data code: t2020_rt320).
6.2.2. VIDES NODOKĻU IEŅĒMUMU ĪPATSVARS NO IEKŠZEMES KOPPRODUKTA
BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2005, 2010–2017
SHARE OF ENVIRONMENTAL TAX REVENUES IN GROSS DOMESTIC PRODUCT IN BALTIC STATES AND EU-28; 2005, 2010–2017 (procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt320).
Eurostat data (online data code: t2020_rt320).
9.0
10.5 10.610.3
10.811.3
11.8 11.711.2
7.9
6.5
6.26.1
6.2 6.3
6.46.5 6.57.6
8.8 8.7 8.6
8.1 8.3 8.2
8.9 8.8
6.66.4
6.4 6.4 6.3 6.3
6.3 6.3 6.1
5
6
7
8
9
10
11
12
13
2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
2.52
2.982.99 2.99
3.17
3.35
3.53 3.633.48
2.29
1.83
1.69 1.64 1.68 1.731.85
1.93 1.91
2.27
2.93
2.73 2.73
2.562.66
2.73
2.982.88
2.492.37 2.4 2.43 2.45 2.45 2.43 2.44 2.4
2
2
3
3
4
2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018
64
6.2.3. VIDES NODOKĻI PA DARBĪBAS VEIDIEM; 2016
ENVIRONMENTAL TAXES BY ECONOMIC ACTIVITY; 2016
(milj. eiro/ million euros)
Sadaļa
Section
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
Energoresursu
nodokļi
Energy taxes
Transporta
nodokļi
Transport taxes
Piesārņojuma un
resursu nodokļi
Pollution taxes
Pavisam/
Total 9 009.0 774.3 115.7 19.0
A 70.0 65.0 3.8 1.2
B 8.5 6.6 0.6 1.2
C 90.9 83.5 4.9 2.6
D 70.3 67.4 0.6 2.4
E 14.7 8.1 1.0 5.5
F 31.8 26.3 4.8 0.7
G 61.1 53.8 6.4 1.0
H 163.3 131.6 31.3 0.4
I 4.7 4.4 0.2 0.1
J 6.1 5.7 0.4 0.0
K 1.8 1.5 0.2 0.1
L 34.6 33.6 0.6 0.5
M 6.6 5.5 1.1 0.0
N 9.8 7.5 1.3 1.0
O 19.3 16.0 1.8 1.5
P 4.0 3.8 0.2 0.0
Q 5.9 5.3 0.4 0.1
R 3.7 3.5 0.2 0.0
S 2.1 1.9 0.2 0.0
U 1.0 1.0 0.0 0.0
Mājsaimniecības/
Households 298.8 242.3 55.7 0.7
CSP datubāze internetā (tabula: VIG060).
CSB online database (Table number: VIG060).
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 6
65
6.2.4. VIDĒJĀ EIROPAS SAVIENĪBAS CO2 EMISIJU KVOTAS (EUA) CENA EIROPAS
ENERĢIJAS BIRŽĀ; 2013–2018
AVERAGE PRICE OF EUROPEAN UNION CO2 EMISSION ALLOWANCES (EUA) ON EUROPEAN ENERGY EXCHANGE; 2013–2018
(eiro par tonnu CO2 ekvivalenta/ euros per tonne of CO2 equivalent)
Eiropas Enerģijas biržas dati (tiešsaistes datu kods: EEX).
Source: European Energy Exchange (online data code: EEX).
4.40
5.91
7.64
5.255.75
15.58
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
2013 2014 2015 2016 2017 2018
ISBN 978-9984-06-540-3ISSN 2255-8055 (PDF)ISSN 1407-0766 (druka/print)19-020-000
CENTRÂLÂ STATISTIKAS PÂRVALDECENTRAL STATISTICAL BUREAU OF LATVIA
Lâèplçða iela 1, Rîga, LV-1301, Latvija, tâlrunis 67366850e-pasts: pasts@csb.gov.lv, www.csb.gov.lv
top related